a vēl elektroniskajā izklaidē sims 3, kas ir izklaide skuķiem un psihopātiem (a es savā ziņā esmu skuķis-psihopāts), bija tāds gadījums

mans liriskais varonis devās ceļojumā uz ķīnu, kur kautkādās katakombās no sākuma iepazinās ar mūmiju, a pēc tam ar ķīniešu meiteni
meitene bija tik jauka, ka vietējā šangrilā grilējot desiņas un meditējot pie zen dīķa, kur plunčājās šķībacainas karpas, meitene tika noprecēta, let's go asian
atbraucot mājās noskaidrojās, ka austrumu dāvana faktiski neprot neko no sadzīves jautājumiem, skillos viņai bija tikai kosmiski maksimizētas iemaņas "athletic" un "martial arts"
pie tam raksturs tāds, kas sarūgtinājumā pret dzīvi un vidi izslēdz opcijas "sad", "anxious" un "angry", eastīgi pārējot uzreiz pie stadijas "rage", kad ar ķērcienu - kabaj! - tiek iepļauts šots un sašķaidīts viss, kas apkārt
no simtstūkstošu vērtās pils ar budistu akmens dārzu, kas viņai piederēja, mēs izspiedām tikai štukas trīs, njā
taču, ja jūs domājāt, ka no ķīnas mēs atgriezāmies ar vērtīgām vintāžigām grāmatām "the dragon age" un "times and life of mr. chan",jūs rūgti maldāties
mēs tur nopirkām ķieģeļus. ahujenna daudz ķieģeļu.

pēc pāris nedēļām rūpīgās dzīvesbiedres-treneres uzraudzībā arī liriskais varonis ar enerģijas un ķieģeļu palīdzību sasniedza kosmisku līmeni skillā "martial arts"
tie bija brīnišķīgi vakari. nedaudz tējas, nedaudz meditācijas, nedaudz šaha, beastie boys "sabotage" un sparings uz ielas līdz trijiem naktī. mr ar mrs smith, vot.
tālākās karjeras iespējas bija skaidras - abi diva sāka strauji kāpt pa vietējās kontrabandistu narkomafijas kāpnēm
a lai imidžs būtu vēl skaidrāks, pāris sāka pārvietoties pa pilsētu milzīgā mirdzošā kabrioletā, no kura skanēja wu-tang clan un newham generals
ar policiju ir labas attiecības, mēs mājam tiesībsargu šefam ar rokām no kabrioleta un atvainojāmies, ka nav laiku patērzēt un pavīterot, jo ienākusi krava un tā
arī bērni aug forši, vecākā meitiņa trīs gadu vecumā atrāva visām lellēm galvas
un tad mēs vēl meklējām, kur var nopirkt melnas sveces, pilnīgs bittersweet life, sveču nebija, mēs nopirkām asinssuni; ne tāpēc, lai nepirktu signalizāciju, signalizācija, kā var noprast, te vairs ne īpaši ir vajadzīga

un tad vienā naktī mūsu mājā nolēma ielauzties zaglis
iesācējs, protams. viņš atbrauca ar mašīnu un nolēma nospert tualetes podu.
asinssuns uz to visu nolūkojās saprotošām acīm un nekavējoties aizmiga , nolicis galvu uz vieglatlētikas trenažiera
kad kriminālais elements parādījās iz vannas istabas telpām ar nelaimīgo pisuāru rokās, viņš savā priekšā beidzot ieraudzīja arī nakts vidū uzmodinātos un visumā neapmierinātos ar dzīvi iemītniekus, kas abi bija tērpušies kimono ar zaigojošām melnām jostām un neizskatījās, ka grasītos saukt policiju - iespējams, tā vēl varētu te kaut ko glābt
pirmais jautājums, protams, nebija par podu - tas tāpat lūza katru trešo dienu (toties viņa pastāvīgais remonts uzlabo "handiness" skillu, ar kura palīdzību var apgreidot skaļruņus stereosistēmai, no kuras skan wu-tang clan, saprotiet, viss ir saistīts)
pirmais jautājums no mūsu ķīniešu draudzenes bija - kāda huja pēc mūsu stāvvietā viņš ir nolicis savu deģenerātisko automašīnu, pēc kā neapmierinātība ar dzīvi sāka strauji skipot fāzes "sad", "anxious" un "angry", lai pārvērstos diezgan neilgā eksekūcijā

tajā brīdī beidzot nez no kurienes ieradās policija, kas ieraudzīja sekojošu skatu - aukstasinīga fūrija dauza ar galvu pret linoleju nelaimīgu cilvēku svītrainā džemperī un saņurcītā maskā, kamēr namatēvs tur rokās iedarbinātu motorzāģi (tas mājā tiek izmantots ledus skulptūru veidošanā, labs un atbilstošs hobijs)
taču te vēlreiz mūsu viesim ņe fartanulo, jo pamodās asinssuns )
kas absolūti solidāri ar iemītnieku politiskajiem un antisociālajiem uzskatiem izhujārīja policistu pa durvīm
pēc sekundes pa tām izlidoja arī kriminālais elements; intensīvi meklēju interakcijas iespēju "mest viņiem visiem pakaļ podu", bet neatradu
tad neko, gājām apēst kotletes