Pag, tad runa ir par vidusskolām vai pamatskolām? Jo vidusskolā (vakara, es uzsvēršu) Džoisa Uliss bija jau 11. klasē, bet 12. turpinājās ikurāt ar Kamī, Sartru, Kafku, Beketu, Hesi un ka tik arī ne Kortāsaru.
Bet pamatskola gan bija tīrās šausmas. Sudrabu Edžus, Pasakas par Ziediem utt. Un Staburaga bērni katru gadu, no 5. klases līdz pat 9. Jau piektajā sapratu, ka nav vērts, un visu atlikušo laiku ignorēju, līdz reiz, jau stipri pēc skolas beigšanas, ziņkāres labad palasīju. Uzreiz iztēlojos sevi - piektklasnieku, kas, noliecies pār hrestomātijas grāmatu, beidz lasīt to vienīgo nodaļu, ko toreiz izlasīju, un wtf pilnu seju pastumj malā uz turpmākajiem 10 gadiem. Ar lepnumu papliķēju šim iedomu sev pa plecu.
Bet vispār mans jaunības elks un garīgais skolotājs Oskars Seiksts teica tā - Nepatīk obligātā literatūra? Uzraksti labāku.