ziniet, kāda vēl man doma ienāca galvā
ka pirmatnējiem cilvēkiem taču nebija nekas, ko varētu nosaukt par mīlestību
mēs iedomājamies pirmatnējos cilvēkus, kā spalvainu mērkaķi, kas velk pie sevis alā spalvainu mērkaķieni
un tad cilvēks atklāj sev mīlestību aptuveni tāpāt, kā atklāj elektrību vai gāzi
un tas ir cilvēku attiecību maksimālais punkts

bet fiška ir tur, ka to cilvēks sevī ir atklājis, atšķirībā no valodas, kas ir bijusi jau sākumā