redzi, viens ēd no šķivja ar daķšiņu, cits ar nūjiņām, vēl cits vispār iztiek vispār bez instrumentiem un ēd, iebāzis galvu bļodā. bet mēs visi kaut kā uzņemam barību. uzņemam, kaut kā nekaitējot nevienam apkārt. es domāju, ka šajā svētajā brīdī, kad mēs uzņemam barību, mūsu izpratne par pasauli ir visai identiski.
respektīvi, visi cilvēki ir ļoti vienlīdzīgi tajās ikdienišķajās lietās. a pēc tam - katram var būt savi untumi. svarīgi ir tas, kādā hierarhijas pakāpē tev atrodas tās ikdienišķās lietas un kādā - tavi untumi.