es neticu mīlestībai bez skarbuma
--------------------------
piedod, Tēja, bet tas ir pizdjož par "man vajag kovboju ar sviedru smaku", "sit - značit mīl", etc. pēc manām domām vissvarīgākais ir izprast mīlestības dabu nevis vadīties no tās atsevišķās formas "es kaķīti paglaudu, redz, kāds es esmu mīļs". Es taču patiesībā esmu pilnīgā lietas kursā, kādu formu var šī mīlestība pieņemt - es esmu pieredzējis un vēl šobrīd pieredzu to, ka tā var darīt kaut ko ļoti ļaunu. Kā jebkura cita reliģija. Pēc manām domām vecā derība ir uzrakstīta tikai tāpēc (davai, es tev tagad neoponēšu jautājumā par revolūcijām), lai paskaidrotu, cik var hujova būt no tādas mīlestības. Nu, kā var ar šo pašu mīlestību nosvilināt pilsētas.

un taisnīgums - tas pastāv. tas ir cilvēkā pašā. tā ir cilvēka tāda tieksme uz taisnīgumu. cilvēkam nav požizņi tādas tieksmes uz revolūcijām kā uz taisnīgumu.