es nesaku, ka šīs grāmatas ir dzimummneitrālas. es saku, ka dzimums tur nav centrālajā vietā - galvenais ir varoņu raksturi, nevis tas, vai viņi ir sieviešu vai vīriešu dzimuma. ja b. Lauvassirdīs Jonatana vietā būtu meitene - vai tas kaut ko mainītu? galvenais ir šī personāža spēja ziedoties otra labā, un tieši tā ir mācība, ko es, septiņu astoņu gadu vecumā lasot grāmatu guvu, nevis tas, ka - ō, varoņdarbus veikt var tikai zēni! un Annā - tur parādīts, ka sieviete un karjera - tas ir normāli un savienojami arī ar ģimeni, nevis, ka tas būtu nezkāds sasniegums.
un taču ne jau es vienīgā tās grāmatas uztveru pēc būtības, nevis skatoties caur samudrītu stereotipu rāmjiem.