Nu, mūsdienu evolūcijas teorija no Darvina jau ir visnotaļ tālu aizgājusi. Ja Darvinam bija apmēram tā, ka žirafes ir galiem kakliem, jo katra nākamā piedzimusī žirafe ar garāku kaklu bija konkurētspējīgāka par pārējām, tad mūsdienās sliecas uzskatīt, ka mutāciju rezultātā nosacīti piepeši radās žirafes ar gariem kakliem un, kā par brīnumu, izdzīvoja:))
(tas tā ļoti vienkāršoti, protams)

Ja visu pareizi atceros, tad vēl kādu laiku atpakaļ bija divi pamatvirzieni mūsdienu evolūcijas teorijā - viens, ka mutācijas notiek visnotaļ nejauši un kādas no tām saglabājas, pa lielam, arī veiksmīgas(vai neveiksmīgas) nejaušības rezultātā un otrs, ka lielā mērā dzīvības attīstība ir predefinēta un kaut kādas mutācijas saglabājas apkārtējo apstākļu(dabas likumu, ne tik ļoti savstarpējas konkurences) dēļ kaut kādu rāmju robežās. No sērijas - cel no žagariem debesskrāpi, cik gribi, sivēna māja vien sanāk.