Black Swan (2010, Darens Aronofskis)


Aronofskis kopā ar Nolanu ir nometuši savas mesiānisma maskas un filmē uzspļaujot uz jebkādām publikas espektācijām. Grūti pateikt, vai šī epizožu kaskāde, hičkolinčs un trilleru paņēmienu almanahs ir vispār uztverams kā vienots darbs - es drīzāk teiktu, ka tā ir Darena ironija pašam par savu kino. Tāpat kaa anorektiskā Portmane uz skatuves, viņš arī šķiļ ar kameru dzirksteles, panāk vājprātīgu spriedzi tukšā vietā un plosa ar nagiem savu ādu, lai publika beigās pieceltos kājās, aplaudētu un atzītu, ka galvenā varone patiešām nav slikti nospēlējusi. Tas viss? Jā, tas viss. Kino gardēži tikmēr var skaitīt bloknotos citātus no Noē un "Showgirls" līdz pat pēdējam Vinčenco Natali  - re, kur spārni! spārni!. Lai arī cik stulbi nebūtu nosist gulbi, tīru estētiku kultivējošais Aronofskis, šķiet, ir uzņēmis savu labāko filmu - acīmredzot tāpēc, ka nav īpaši centies uzņemt savu labāko filmu. Ar kaujas saucieniem "All the beauty must die!" uz lūpām. 

in 2010 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / začots!  / afigkino