Par to otro jautājumu (tiesa, tikai filmas interpretācijā) es pati dikti aizdomājos. Jo filmā jau nu tik ļoti Saverins tika parādīts kā no reālajiem attīstības procesiem tālu stāvošs un vispār nepiedalošs, lai neteiktu - bremzējošs, ka iznākums bija gluži loģisks. Pieņemu, ka tāds arī bija filmas scenāristu ideoloģiskais mērķis. Kā bija dzīvē - fig viņu zina. Un (atkal jau filmas interpretācijā) Cukerbergs ir tāds cilvēks, kuram draugu vispār nav kā šķiras, ir tikai tuvāki un tālāki paziņas. Viņš ir tik ļoti aizņemts ar sevi, ka citiem un draudzībai vispār laika nav.