martcore xmas special
Metafiziska kriminālluga trīs daļās un divdesmit scēnās
"Ziemassvētku defektīvs"

Darbojošās personas:

Majors Āpsis Prendergasts, atvaļināts Dziļmeža majors
Misis Lavīnija Āpse, viņa sieva
Zebiekste Čū, majora Prendergasta sulainis
Pingvīns Vilhelms Jr, majora brālēns
Buldogs O'Reilijs, Dziļmeža inspektors
Vilks Pelēcis, dārznieks
Lapsiņa Kitija, Lavīnijas Āpses krustmeita
Sesks Fabregass, ārsts
Kurmis Herkuless Šmits, defektīvkonsultants pensijā
Kovārnis Pīts, Herkulesa Šmita sens paziņa

 I

Pirmā scēna, kurā majors Āpsis Prendergasts aizpilda krustvārdu mīklu

Ozolkoka savrupala agrīnā reptiliānisma stilā. Pie sienām deg aizdegtas sveces, labajā pusē kamīnā sprakšķ pagales. Alas vidū pie riekstkoka rakstāmgalda sēž majors Āpsis Prendergasts un lasa avīzi "Ikdienas murgi". No kreisās puses alā ienāk misis Lavīnija Āpse ar kartona kastītēm rokās.

Lavīnija: Kas jauns, dārgais? Tu izskaties noraizējies. Atkal podagra neliek mieru?
Majors: Podagra, hemorojs, vistas stīvums. (pāršķir avīzes lappusi). Kaltēto sūnu akciju kritums Dziļmeža kreisajā spārnā. Akciju sabiedrība "Pele, pele, pele, pele un dēli, mazdēli, mazmazdēli" uzpērk sūnas no labā spārna. Un kas pie visa vainīgs? Politiķi! Mūsdienu politiķi ir kārtējo reizi salaiduši visu grīstē. Sūnas, kūdra, tukšās plastmasas pudeles...
Lavīnija (samierinoši): Nu, nu, beidz jel ņurdēt. Pasaule taču nevar sastāvēt no vienām negācijām.
Majors: Tarakānu skriešanās sacīkstes Askotā. Mazais rudais žiperis Akumulatoriņš atkal apsteidzis visas vaboles par piecarpus korpusiem. Atceros, jaunībā...
Lavīnija: Dārgaaais! Kādi tarakāni tev atkal galvā? Tuvojas ziemassvētki, un mums ir jāsāk domāt par dāvanām. Piedevām, es labprāt vēlētos arī šovakar apmeklēt labdarības komitejas kārtējo sēdi. Mums ir jāpadomā par citiem, par tiem, kas ir nabagāki, nosalušāki un nogurušāki par mums. Piemēram, par radījumiem, kas strādā Pārurgu elektrostacijā. Vēl pirms divām nedēļām cienījamā mis Žagata redzēja, kā viens no radījumiem saļimst bezspēkā pie gravas...
Majors: Lavīnij, labā sirds! Tie liekēži taču nav graša vērti. Tu uzadīsi viņiem cimdus vai prezervatīvu, viņi aizies un nobalsos par Homeoapātisko partiju, par nolādētajiem kreisajiem.Skaties, te raksta, ka tieši homeoapātisti ir lobējuši sūnu cenu kritumu pavisam tuvajos austrumos.

Ienāk sekretārs Zebiekste Čū ar aploksni uz nelielas emaljētas paplātes.

Čū: Zobu pasts, ser.
Majors (aktīvi darbojoties ar šķērēm) Ha! Tiešām atskaite no mana dentista! Te vēl rēķini par zaru tehnisko apkopi, un te...
Lavīnija: Kas noticis, mīļais?
Majors: Nekas. Spams.
Lavīnija: Ārzemju marka!
Majors: Indiešu pseidoinvestori. Domā, ka esmu viņu sahibs. Apnicis jau.
(Majors ieliek vēstules atvilknē)
Čū: Vai esmu vēl vajadzīgs, ser?!
Majors: Variet iet, Čū. Ak, jā, Akumulatoriņš uzvarējis Askotā.
Čū: Nekad neesmu šaubījies Akumulatoriņā, ser.
Lavīnija: Čū, jums notekti ir jāpalīdz man iesaiņot dāvanas.

Lavīnija un Čū kopā iziet no ozolkoka alas.

Majors (domīgi): Ak tad redz kā...tā nu viš i...tā tā dzīve paiet...(pāršķir "Ikdienas Murgu" lappusi). Cūku gripas izraisītājs, deviņi burti. Hmm. Laikam "cūka"? Tā. Cūka. Nē, cūka ir četri. Cūķis...cūķis pieci.Varbūt sivēns...Ā! Sivēntiņš. Si-vēn-tiņš. Lieliski. Ejam tālāk. Lāča ierastais pēcpusdienas stāvoklis. Tas gan ir vienkārši. Nezināju, ka "tādspats" rakstās kopā. hehe. Divdesmit piektais vertikāli. Samaksa reversā. Kas tas par idiotismu...cik burti...paga, te jau kāds ir ierakstījis. Nolādēts, kurš bez manas ziņas...(skaļi) Čū! Čū!

Iesteidzas sekretārs Čū ar raibām lentām rokās.   

Majors: Čū, kas tas vienreiz ir? Ja gribat minēt krustvārdu mīklas, pats abonējiet "Ikdienas Murgus"! Nāciet, paskatieties, kas te ir rakstīts!
(Čū paņem rokās avīzi)
Čū: "Atmaksa", ser. Te ir rakstīts - atmaksa. Tas nav mans rokraksts, ser. Kāds būs pajokojis.
Majors: Jokdari! Jokdari. Pagaidiet, paskatīsimies, kuriem no mums ir labāka humora izjūta.     

2.scēna, kurā Vilks Pelēcis sajūt kaut ko gaisā

Ziemas dārzs. Visapkārt dobes ar mākslīgām hiacintēm. Pret žogu stāv atspiedusies Lapsiņa Kitija un lasa nelielu dzejas brošūru. Kitijai ir gaišzilas elegantas kurpītes, bet galvu rotā cepure pēc pēdējā "Purva moden" kataloga paraugiem. No labās puses laiskā solī ierodas dārznieks Vilks Pelēcis ar elektriskām dakšām vienā rokā un kartona begoniju otrā.

Vilks Pelēcis: (paceļot cepuri) Žmadzamēl!
Lapsiņa Kitija (salecoties): Ak! Jūs mani pārbiedējāt!
Vilks Pelēcis: Piedodiet, piedodiet! Kā jūsu preferansā rudimentārisma cienītājs pat nevēlējos polifonēt šito, kā viņu, jā. O! (pievēršoties dzejas brošūras vākam) Tomass Krokodailzss. "Soneti. Kustoņi pustoņos". Droši vien labais gabals, ne?! Man arī varen iet pie sirds mūsdienu makulatūra. Tā teikt, paplašina zvērīgos apvāršņus, liek ieraudzīt pasauli jaunās dibensijās.
Lapsiņa Kitija: Pat iedomāties nespēju, ka zem jūsu parastās bravūras mīt romantiķa gars. Tie droši vien ir ziedi, atzīstieties, Pelēča kungs!
Vilks Pelēcis: Jā, jā, puķes gan, kā tajā dziesmā - magoņu lauks, viens vienīgs magoņu lauks, atmiņās kā mūzika tas skanēt skan.
Lapsiņa Kitija: Un vēl jūs, izrādās, esiet arī muzikāls! Ak, kā man patīk mūzika.Tikai tēvocis neļauj parāk bieži klausīties. Saka, ka pēc grupas "Tropiskie mērkaķi" otrās plates esot vīlies.postrokā. Bet man tā tīk trīsakordu melodijas. Un tad vēl dejas!
Vilks Pelēcis: Vecais arī šodien nav omā. Noskaities uz visiem. Staigā apkārt domīgs ar avīzi, kaut ko prāto pie sevis, pašam nemanot nograuzis visu vidējo atvērumu. Bet tur par Akumulatoriņa uzvaru bija vesela burleska. Eh.
Lapsiņa Kitija: Jā, tā ir.Ja varētu izrauties no šīs provinciālās rutīnas, no šī elles loka un aizbraukt ar kājām vienalga uz kurieni, kaut uz otru pasaules malu. Gluži kā tēvoča brālēns Vilhelms reiz to paveica. Lūk, kam ir drosme saņemties un doties meklēt zemes dzīlēs zeltu ar briljantiem. Tā ir īstā dzīve.
Vilks Pelēcis:  Un šī - tikai žalūzija? Nesakiet tā vis, Kitijas jaunkundz, nesakiet vis. Esmu kaut ko arī redzējis no apkārtējās vides un varu teikt, ka tur ir tas pats. Tie paši koki un gravas. Starp, citu, ja reiz ieminējāties par to zeltraci Vilhelmu - neticēsiet, bet man liekas, ka šodien viņu manīju "Aunā un negodā". Ar acs kaktiņu tikai ievēroju, vecais Āzis knaši vien aizcirta ledusskapja durvis.
Lapsiņa Kitija: Tas taču nav iespējams! Viņš būtu brīdinājis par ierašanos.
Vilks Pelēcis: Kāds nu tur brīnums. Sen jau zināms, ka Āpša radagabals ir drusku sekscentrisks. Un noteikti ne tik moderns un relevants kā jūs. No kurienes ir šīs smaržas?  Vai tiešām "Acid Food Tower"?
Lapsiņa Kitija: Ak, nē, jel. Tās būs...
Vilks Pelēcis: Paga, tās nav jūsu! Tas ir kas? Vai tiešām dakteris? Ko tas nekrofilologs te varētu meklēt?

Starp hiacinšu galvām parādās ārsta Seska Fabregasa galva.

Sesks Fabregass: Redzu, ka jaunatne izklaidējas. Vizīte, steidzama vizīte. Pirms stundas zvanīja.
Vilks Pelēcis: Kas tad kādam būtu lēcies? Pie reizes, gribēju ieminēties par savu devītās grupas invaliditāti. Redziet, esmu atkal nolēmis uzsākt komprešu terapiju un...
Sesks Fabregass: Parunāsim par to vēlāk. Man ir jāsteidzas, jāsteidzas.

T O    B E    C O N T I N UE D