visdīvainākais ir tad, kad naktī tu guli, un it kā ir jābūt ideālākajam klusumam
bet tad, piemēram, kaut kas notiek ar uz galda stāvošo minerālūdens pudeli
kad pirms pāris stundām padzēries, tu nedaudz iespiedi plastmasu, un tagad plastmasa atkal iztaisnojās
uzreiz skaidrs, ka mēs te sastāvam no vieniem un tiem pašiem atomiem, tāpēc grūti runāt par kaut kādu stabilu realitāti

vai, teiksim, mape, kas krīt no galda trīs dienas, tur mikroskopiski nosveras, bet tu to neredzi
tev liekas, ka viņa tur nekustīgi STĀV, apatiesībā tā nepārtraukti KRĪT
tāds downfalls nedēļām laikam var ilgt