rīga pēc oslo mai sagaidīja mājās ne tikai ar patīkamo laiku, bet arī ar to, ka
- pietiek pāris dienas neko nerakstīt uz manas klavas, lai es perfekti (kopā ar spelčekeri) sāktu slimot ar dosleksijas* visās iespējamajās formās,
, kā rezultātā neprotu vairs rakstīt ne ar vienu klavieri :)
* teicami pārrakstījos
- no veikalā nozuduši lieliskie krabju-dārzeņu, bet uzradušies vecie labie "zemnieku salāti"
acīmredzot, vai nu, vai nu
kopā viņus veikala letē neesmu redz;ejis,goda vārds
"vainu vainu?!",nokrekšējos un pa\nēmu benaz kilogramu ar siļķi kažokā, ēdienu, kuru vispār var uztauisīt vai nu slikti, vai arī totāli atbaidoši (es šeit runāju par mājas variantiem, nevis industriālo postavangardismu "uzdevums vaļasbrīžiem - atrodiet šajos salātos ceha priekšnieku","četurdiena novakare katlavānā",kā arī "mēs gribējām, ka labāk,taču kaķi atnesa atpakaļ un paši visu safasēja"
siļķe kažokā - lai visa pasauule tad redz un brīinaaas !