Interesanti, ka nesen vēl tika apspriests REM pasākums, kuru es neapmeklēju. Diemžēl, tāpat kā "Uzvalciņu", bet nu... Kompensācijai tika iehavots paskatīties kaut kas no DM pēdējo gadu live sniegumiem (bet ne 1 night in Paris!, kaut kur Amerikā). Iespaids palika dīvains. Teiksim, nav īsti saprotams, ar ko nodarbojas Flečers, ja viņš visu livi aiztiek savam sintezatoram vienu pogu un divus taustiņus. Karoče, es biju vīlies, tāpēc

Atzīšos, nekad neesmu bijis U2 fans, bet manu gegu par "With Or Without You" vislabāk zina Starro kungs. Piedevām vienīgais, kas man saistījās ar u2 live bija kaut kāds 1984-ā gada priekšnesums, no kura vienīgais, kas palika atmiņā - Bono zābaki. Tādi pufīgi. Līdz ceļiem. Preiļu rajons, bļin.
Savukārt šis koncis tika nofilmēts 2001.gadā, notika Bostonā (stadionā, kārtējie 50 000 skat.) un saucās "Elevation". Atzīšos, tas pilnīgi norāva jumtu. Pilnīgi un totāli - es neesmu neko labāku livi redzējis ekrānā. Tur izkusa pat manis iecienītie Weddin Present "(s)punk" (1990, kas gan pa pusei bija klipu izlase), Portishead, tas pats "1 night in paris" un pat bērnības trauma - "Cure In Orange".

Pa punktiem: 1)sakustina tas, ka veči tiešām tā arī 4-atā var spēlēt - finieris ir tik minimālās devās (sintiņi un otrās ģitāras, kā arī, šķiet, jacene - 2 stundu laikā es vienkārši neatradu šo principā svarīgo detaļu Malinza Jr komplektā). Enerģija nāk zvērā, Edge ir totāls ģitārdievs (hailaits - uzbrukums ar ģitāru Bono). Pats galvenais, ka man smiekli vienmēr bija nākuši nevis par "mumitroļ, reizēm supergrās" Kauperu, bet tieši par Jubaltu, kurš sev arī "pidorku" pasācis vilkt galvā. Atliek viņam tikai tas mazumiņš, kā padomāt par skaņu (par viņa varējumu vai nu tikai labu vai nu neko :))

Karoče, Edge ir absolūts stārs, kā otrais nāk tas pats Malinzs, kurš izskatās pēc huļigāna un nekad nesmaida (vispār jau faktiski neviens no viņiem nerāda īpaši priecīgi seju). Basists savukārt atgādina "konfekšu veci" vismaz trešajā paaudzē. Un tie ārprātīgi stulbie tērpi, kas var iedzīt stuporā cilvēku ar vājiem nerviem! Bono no zābakiem ir izaudzis, bet toties sāk spēcīgi atgādināt Brūsu Springstīnu, kas revolucionārai rokgrupai tā kā nebūtu pieņemami

2) Sets - Setlists salikts ar sirdi un dvēseli. No "Līvbihaind" tiek nospēlēts tieši tas, kas arī ir jānospēlē. No netradicionāliem hītiem vēl ir "Gone" un "The Fly" - ļoti gaumīga izvēle (piemēram, The One vai "Pop" LP klasisko izvirtību vietā). 3) Pati filmēšana - ļoti, ļoti agresīva, kameras pārslēdzas ik pēc 3 sekundēm, bieži vien pazūd jebkāda sajēga par to, kas notiek uz skatuves. 4) Hailaiti - spilgtākais tomēr paliek iespaids par "With Or Without You", kur Bono demonstrē, ka var vēsi gulēt ar savām fanēm (nu, ok, vienu fani) tieši uz skatuves un viņam par to nekas nebūs. Uzliek kaut kādu meiteni sev uz pleca un tik mauro! Tiesa, meitenes seju pēc šī akta nevarētu atveidot neviena Holivudas zvaigzne. Totāla svētlaime. Nu, vēl man patika, kā Bono nēsājās ar prožektoru "Bullet In The Blue Sky" laikā. Un arī Edge tomēr paspārdīja giču

Kopsummā iespaids - grandiozs. 100 minūtes palido kā nebijušas.