vēl es beidzot noskatījos noskatījos filmu precious, kuru gluži vienkārši negribas nekā komentēt, nezinot īstas afroamrikāņu ģimenes apstākļus un ikdienu
taču gluži vnk neticami, ka viss ir tik slikti
kino bez asarām nebija iespējams skatīties (a tur taču, neskatoties uz visu, ir par vienu no labākajām tēmām pasaulē - cilvēku cerībām un sapņiem), taču sajūta, ka tev kaut kā speciāli bradā pa šīm jūtām - arī
vot i nezinu, ko pateikt