Daybreakers (2009, Maikls Spīrigs, Pīters Spīrigs)
Samērā tuvā nākotnē ar pasauli notiek samērā drausmīga lieta - cilvēce inficējas ar vīrusu, kura to faktiski pilnā sastāvā pārvērš par vampīriem, tādā mērā, ka humanoīdu jau ir vairs tikai kādi pāris procenti palikuši. Izņemot dzeltenas acu zīlītes, nedaudz pagarinātus ilkņus, un neapturamas tieksmes pēc asinīm, nekas nemainas, pilsoņi tāpat strādā darbos, braukā ar sabiedrisko transportu un dzer arteriālos kokteiļus pie stacijas kioska. Diemžēl problēma ir tāda, ka ar lopkopību sanācis ne visai, atlikušie cilvēki kaut kur bēguļo, un sarkanās vielas krājumi ir atlikuši tikai vairs kādiem pāris mēnešiem. Tie, kam asinis nepietiek, pārvēršas par deģenerātiem (kas ir tādi paši vampīri, tikai ar daudz zemākām morāles vērtībām un pārsvarā dzīvo kanalizācijā). Tādēļ zinātnieks Edvards Daltons (Ī.Hoks) strādā prāvā korporācijā, kura meklē plazmas aizvietotāju. Kādu dienu Daltons pilnīgi negaidīti saskrienas uz šosejas ar pāris izdzīvojušiem cilvēkiem.
Vienkārši teicama filma, ne bez saviem trūkumiem, no kuriem galvenais ir tas, ka sižets taču pārsvarā ir kā drāma/trilleris, kamēr abi Spīrigi, kuri, acīmredzot, arī turpmākos desmit gadus uzņems kino tikai par nešķīsteņiem, rubī no pleca to, ko viņi prot vislabāk - action/horroru ar visiem atribūtiem. Izšķirošajos momentos vienmēr parādīsies dipinoša SWAT vienība, arī dramatiskajos - tur tas izskatās pat efektīgāk. Taču bez visa pilnīgi negaidītā saspensa te no pirmajām 20 minūtēm, kad rāda šo vampīru pilsētu, reāli ledo kājas, te ir ļoti labs ekšens (autopakaļdzīšanās - uguns), te ir asums un bezkomprisa pieeja līdz pat finālam - visbeidzot, te ir nebūt ne triviāli sižeta gājieni. Ir aptuveni skaidrs, kas atrodas abu brāļu Spīrigu mīļāko režisoru aptverē (Vahovski un noteikti Nīls Māršals), taču ja cilvēki dažos resursos mums te raksta, ka kinoteātra krēslos pēkšņi sāk justies kā kaujami lopi un vispār pārtika, tad ko lai vēl piebilst. Masthev!
in 2010 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. ++ / afigkino