par soulmūziku un azartspēlēm
mans ever mīļākais literatūras fragments

     Džons aizmēķēja cigāru. Tad Fransuā sameklēja jaunu cigāru un arī aizsmēķēja. Cigāri bija gari un apaļi, un to aizdedzinātie gali čurkstēja kā cepetis uz pannas.
- Lai Dievs mani no tā pasarga, - Sāra paziņoja.
- Vakar mēs ar Fransuā apmeklējām Lasvegasu.
- Un kā jums gāja? - Sāra prasīja.
     Fransuā ieņēma prāvu malku vīna, ievilka plaušās cigāra dūmus un izpūta milzīgu, brīnumainu dūmu mākuli.
     - Ieklausieties. Ieklausieties, ko es jums teikšu. Es esmu priekšā par pieciem tūkstošiem dolāru, es kontrolēju visu pasauli, es turu rokās likteni gluži kā šķiltaviņas. Es zinu Visu, es esmu Viss. Nekas nespēj mani apturēt. Kontinenti dreb manā priekšā. Tad Džons uzit man uz pleca. Viņš saka: "Iesim paskatīties Tebu Džonsu." Es prasu: "Kas ir tas Tebs Džonss?" "Neņem galvā", viņš atbild, "iesim uz viņu paskatīties..."
     Fransuā bija izdzēris savu glāzi, un Džons ielēja viņam vīnu
     - Tātad mēs ieejam kādā citā telpā. Tajā atrodas šis Tebs Džonss. Viņš dzied. Viņa krekls ir vaļā, un uz krūtīm redzamas melnas spalvas. Spalvas svīst. Šajās sasvīdušajās spalvās rēgojas milzīgs sudraba krusts.Viņa mute ir kā briesmīgs pankūkā izdurts caurums. Viņš ir uzģērbis pieguļošas bikses, un viņš ir uzlicis dildo. Viņš sagrābj savas olas un dzied par visām labajām lietām, kuras viņš var sniegt sievietēm. Viņš tik tiešām dzied slikti, es gribu teikt, ka viņš ir atbaidošs. Viņš dzied par to, ko spējot sniegt sievietēm, taču viņš ir blēdis. Patiesībā viņš vēlas iebāzt savu mēli kāda vīrieša anālajā atverē. Klausoties viņu, man nāk vēmiens. Turklāt mēs esam samaksājuši prāvu naudu. Cilvēks, kurš maksā prāvu naudu par murgu, patiešām ir muļķis. Kas ir šis Tebs Džonss? Viņi maksā šim zellim tūkstošus par to, ka viņš valkā dildo, grābstās gar savām olām un ļauj gaismai apspīdēt krustu. Labi cilvēki badojas uz ielas, un te ir šis IDI-OTS...kurš tiek DIEVINĀTS. Sievietes spiedz aiz sajūsmas. Viņas domā, ka viņš ir īsts! Šis neīstais vīrietis, kurš savos sapņos sūkā mēslus. Es saku: "Džon, lūdzu, iesim projām, man sāk griezties galva, es jūtos aizvainots un esmu gatavs pievemt sev klēpi!" Džons saka: "Pagaidi, varbūt viņš kļūs labāks." Viņš nekļūst labāks, viņš kļūst vēl sliktāks, viņš sāk baurot vēl skaļāk, viņa krekls paveras vēl vairāk, mēs redzam viņa nabu. Man blakus sēdošā sieviete ievaidas un bāž roku biksītēs. "Madam, vai esat ko pazaudējusi?", es viņai prasu. Tā naba atgādina miroņa aci, tā ir netīra. Pat putns justos aizvainots, ja tam nāktos iekakāt šajā nabā. Tad šis Tebs Džonss pagriežas un ļauj mums aplūkot savu dibenu. Es varu aplūkot dibenus katrā laikā un katrā vietā, un es tos nemaz negribu redzēt, un šeit mums nākas maksāt NAUDU, lai ieraudzītu viņa resno, mīksto, atbaidošo pakaļu. Zināt, es esmu bijis pamatīgās ķezās, piemēram, mani ir par neko - gandrīz par neko - piekāvuši policisti, bet, skatīdamies uz šiem pretīgajiem sēžas pauguriem, es jūtos sliktāk, nekā jutos tad, kad policisti mani piekāva gandrīz par neko. "Džon," es teicu, "mums jātiek projām vai arī manai dzīvei ir pienācis gals"
     Džons pasmaidīja: - Tad nu mēs aizgājām. Es tikai gribēju redzēt Tebu Džonsu.
     Tagad Fransuā bija patiesi saniknots. Viņa lūpu kaktiņos uzradās mazi balti plankumiņi. Viņam runājot, gaisā lidoja siekalu pilieni. Viņa cigāra gals bija caurcaurēm slapjš.
     - Tebs Džonss! KAS IR ŠIS TEBS DŽONSS? Kas man daļas gar Tebu Džonsu? Tebs Džonss ir muļķis. Es esmu piecus tūkstošus priekšā, un ko mēs darām? Mēs ejam skatīties Tebu Džonsu! Kas ir šis Tebs Džonss? Es nepazīstu nekādu Tebu Džonsu. Manu brāli nesauc Tebs Džonss! Pat manu māti nesauc Tebs Džonss! Šis Tebs Džonss ir muļķis!
     Džons sacīja: - Tad nu mēs devāmies atpakaļ pie rata.
     - Jā, - Fransuā Rasins piekrita. - Es esmu piecus tūkstošus priekšā, un mēs esam apskatījuši sprāgušu dildo. Es vairs nespēju koncentrēties. Kas ir šis Tebs Džonss? Esmu redzējis labākus vīrus vācam kaiju mēslus. Kur es atrodos? Rats griežas un man tas šķiet svešs! Jūtos kā tarantulu mucā iemests bērns! Kas tie ir par skaitļiem? Kas tās ir par krāsām? Mazā, baltā bumbiņa paleces un un ieurbjas manā sirdī, izgraužot to no iekšpuses. Man nav nekādu izredžu. Es nespēju koncentrēties! Dildo parāde, un tie idioti brēc, lai viņiem parāda vēl vairāk! Esmu apdullis. Es ielecu ar veselu kaudzi žetonu. Jau redzu savu galvaskausu guļam zārkā. Kas ir šis Tebs Džonss? Es zaudēju. Es nezinu, kur es atrodos. Ja cilvēks ir zaudējis spēju koncentrēties, ja viņš sāk krist, tad atpakaļceļa vairs nav. Zinādams, ka man nav nekādu izredžu, es izvietoju savus žetonus. Izdarīju visas iespējamās kļūdas, gluži it kā nezināms ienaidnieks būtu sagrābis varu pār manu ķermeni un saprātu. Ar mani bija cauri. Un kāpēc? TĀPĒC, KA MUMS VAJADZĒJA IET SKATĪTIES TEBU DŽONSU? ES JUMS PRASU, KAS IR ŠIS IZDRĀZTAIS TEBS DŽONSS?
     Fransuā spēki bija galā. Cigārs izkrita no mutes. Sāra to pacēla un ielika pelnu traukā. Fransuā nekavējoties krekla kabatā sameklēja jaunu cigāru, aplaizīja un iztaisnoja to, iebāza mutē, sakopoja spēkus un ar izsmalcinātām kustībām aizsmēķēja.
     Viņš pastiepās pēc pudeles, salēja visiem dzeramo, iztaisnojās un pasmaidīja:
     - Sūds ar visu, es tik un tā droši vien būtu zaudējis. Spēlmanis, kurš nespēj atrast sev aizbildinājumu, ir spēlmanis, kurš nespēj turpināt spēli.
     - Jūs runājat gluži kā rakstnieks, - es teicu.
     - Ja es spētu tā rakstīt, es uzrakstītu kinoscenāriju jūsu vietā.
     - Paldies.
     - Cik viņš jums maksā?
     Pavicināju gaisā roku: es nezināju neko konkrētu.
     - Es to uzrakstīšu jūsu vietā, un mēs naudu sadalīsim uz pusēm, sarunāts?
     - Sarunāts.
     - Nē, - Džons iebilda, - es spēšu pamanīt atšķirību.
     - Labi, - Fransuā piekrita. - Tad scenāriju uzrakstīs Tebs Džonss ar savu dildo.
     Pie tā mēs arī palikām. Pacēlām glāzes un uzsaucām tostu. Tas bija jauka vakara iesākums.

Č. Bukovskis "Holivuda", labākā grāmata uz paģirām