Burn, motherfucker, burn

[staccato, baltā bebra iespaidā]

Noskatījos Maikla Mūra filmīti par ASV prezidentiņu Bušiņu Džordžu Weeee, saucās "Baldursgeit 9 1/2 nedēļās", vai kaut kā tā. No sava klasesbiedra X līdz šim biju dzirdējis par to, ka Bušiņš esot tur apkāsts kā tāds vells un visa filmīte esot safabricēta demagoģija.. Savukārt, mans cits draugs Ž (kurš kādreiz draudzējās ar X, bet tagad vairs ar viņu nerunā) sacīja, ka lai arī apkāsts, tomēr filmīte esot baigi labi uzņemta un Maikls Mūrs ir īsts gots, kamēr pārējie ir īsti pokemoni. Vai man griezt vēnazzzz?!

[allegro, tagad nopietni]

Pirmkārt, no dokumentālās filmas kā tādas palika atmiņā tikai divi kruti momenti: 1) pats sākums, kur pāris minūtes nav bildes, bet ir tikai šāvienu un kliedzienu troksnis, kamēr Bušs lasa bērniem skolā pasaciņu - viņš nezina, ko darīt; 2) kur amerikāņu kareivis stāsta par to, cik kruta ir karot, ja tankā uzliek sev pleijera austiņas un dungojot "burn, motherfucker, burn" močī irākiešus.

Runājot par demagoģiju - nu, es tik dziļi neiedziļinājos, ar kādiem sliktiem cilvēkiem viņš (Bušs) tur bija sapinies un kuriem no 186 ih bin Lādena radiem draudzējies, tomēr nekas īpaši krimināls nelikās. Varbūt vienīgais tā panikas radīšana masās. Bet arī tas ir aiz ausīm pievilkts. Karoče, vienreiz to visu var noskatīties (divām stundām ir par garu - viņš, ko beigās no sava šedevra gribēja A.I. cienīgu finālu uztaisīt? tad neizdevās), viedokļa par Mūru man nav nekāda, pašu jeņķu lieta.