Daži mūsu ģimenes likumi (nepredentēju uz to, ka tie ir baisi objektīvi, bet tā nu iegājies).

1. Cik iespējams, nepirkt tās uzpūstās par 30 santīmiem, jo tur ir vairāk luftes nekā mīklas un beigās tas iznāk neizdevīgi.
2. Cik iespējams nepirkt Fazer un Hanzas maiznīcu, jo korporatīvos behemotus ir jāsit, un, ja visi tā darīsim, tad "tas spēks, ko neredz pilienā, top liels un varens kopumā". (It sevišķi, kad nesen atklāju, ka fazers patiesībā cep leišos un Ogre tikai strādā kā distributors - tas viņiem ir uz iepakojuma godīgi norādīts).
3. Ja ievēro 1. un 2., atliek tikai izvēle starp lēto pašmāju galu un dārgo. Kad gribas uzlabot garastāvokli ar to, kāds esmu pieticīgs, tad pērku Ventspili vai Daugavpili, jo turos pie Hūvera kunga ieskata, ka labāk mozerfakeris, bet mūsējās mozerfakeris. (Vienīgais, kur tiešām pēc šī principa neturos, ir piena produkti, kur kategoriski nepērku Valmieru, jo ja es atdošu kaut vienu santīmu Puķu Andrim, tad esmu sadirsis savu karmu uz nākamām 10 reinkarnācijām.) Savukārt dienās, kad tāds spendičerīgāks noskaņojums - tā pati Ķelmēnu par 0.99, ko jau te daudzi pieminēja.