i am legend
vārdsakot, aizgāju es ārā pastaigāties, cēli iegādājos veikalā bundžu ar aldara luksusa alu un devos apbrīnot vietējo kleistu elektrosubstaciju, tā atrodas pāri ielai bioloģiskajā fenomenā, kuru šeit apzīmē ar vārdu "mežs"
man ļoti patīk šī vieta, tur var dzirdēt, kā elektrība tarkšķ pa vadiem, un vispār ir daudz čoināk par jūsu siguldām un munameģiem
malkoju alu, kaut ko pie sevis domāju un pēkšņi konstatēju, ka neesmu viens - metra attālumā man virsū blenž divas stirnas
es tā ahujel no šī fakta, ka gandrīz instinktīvi izstiepu roku ar alu viņu virzienā
pēdējās dzīvās radības (ja neskaita vāveres, viņas vispār te dzīvo čutj ne namu balkonos) mūsu urbānajā mežā es atceros kaut kur pirms gadiem 20 - tas bija sarkano skudru pūznis
te nekad nav bijis ne ežu, ne čūsku, nekā
a pēkšņi - stirnas
aizskrēja 64.nama virzienā