The Girl With The Dragon Tattoo (2009, Nilss Ardens Oplēvs)

Kaut kādu iemeslu dēļ viss labākais, kas šogad kino bijis, ir tik kontroversāls sviests, ka jādodas jau reģistrēties uzskaitē attiecīgās ārstniecības iestādēs. Izskaidrojums laikam ir tikai plankumi uz saules. Lūk, zviedri uzņēmuši savu supertriloģiju (šī ir pirmā daļa, otrā ar trešo jau ir uz ekrāniem, bet nav uz DVD) pēc sava literārā megabestsellera, uz kuru jāiet paraudāt pavisam krutajai emopaaudzei. Galvenie varoņi ir divi. Vispirms tur ir pīrsingota meitene ar emočolku un milzīgu ugunsvēmēja pūķa tatū uz muguras. Viņa strādā par Hakeri kādā no Kompānijām un ir nedaudz sapsihojusies pēc notikumiem, kuros reiz nācās apliet ar benzīnu un aizdedzināt savu personisko tēvu. Piekrītu, mēs te visi arī nedaudz sapsihotos. Gjorla  storīlains vispār atgādina Hariju Poteru, tikai ar nepārtrauktu seksuālās vardarbības auru; burvju nūjiņu vietā te strādā makbuki, bet slotas vietā - skūteris. Užasi, vārdsakot.

Otrs galvenais varonis, savukārt, ir pusmūža žurnālists, kurš pēc kārtējās neveiksmīgās cīņas ar Sistēmu, saņem piedāvājumu no kāda senila naudasmaisa izmeklēt pirms 40 gadiem notikušu slepkavību un iemitinas viņa rezidencē (jauns vārds arhitektūrā - kempinga tipa pils!). Turpinājumā iet vaļā drausmīgi drūms "kurš nomušīja Loru Palmeri" variants, jau ap filmas vidu ekrānā čum, mudž un danco apkārt neskaitāmi fašisti, izvarotāji, makbuki un kapitālisti. Kopējais fīlings tāds, it kā Zenta Ērgle būtu sākusi sacerēt grāmatas jauniešiem par tentakļiem, un nav vairs skaidrs, kuram no  mums jāiet ārstēties - man vai režisoram, taču izskatās, ka beigās visi ir ļot apmierināti.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. ++ / afigkino