noskatījāmies pirms mēneša. man smadzenes vēl nedēļu bija kā izdrāztas. man aptīk skandināvu kino, tā tiešums un spēja konkurēt ar ala holiiwūd, bet šis gabals man bija par skarbu un klišejisku, paredzamu.

tiesa, atzīstos, pārējās daļas ar droši vien pat uz lielā ekrāna skatīties. druags pašlaik klausās otro grāmatu kā audiobook, saintreģējis ir jau nu pamatīgi. neko, gaidu februāri, lai vēlreiz brīvprātīgi drāztu smadzenes..