Thirst (2009, Paks Čan Vuks)

Neapšaubāmi, tas ir trakonams. Divarpus stundu garš vampīrepiks no mūsdienu svarīgākā korejiešu kinorežisora par to, kā gados samērā jauns mācītājs atļauj ar sevi veikt zinātnisko eksperimentu, kura rezultātā viņš no sākuma nomirst, bet pēc tam viņam sagribas dzert asinis industriālos kvantumos, un pie klīnikas durvīm pulcējas sektantu bars, lai ieraudzītu "apbintēto svēto" - tas viss ir, atgādināšu, pēc populārā rakstnieka Emīla Zolā (!!!) darbu motīviem, un tās ir tikai pirmās divdesmit minūtes. A vēl ir divas stundas desmit ar viskautko citu. Sajūta, ka metrs ar savu kultūras bagāžu ļoti atgādina matrozi, kas pēkšņi tavā priekšā izgāž mucu ar visām pēdējos piecos gados tīklos nejauši iekļuvušujām zivīm, nepamet līdz pat finālam.

Psihodēlija ir fantastiska. Pateikt to, ka kino ik pēc minūtes no drāmas pārvēršas kičā, lai no kiča pārvērstos horrorā - nepateikt neko. Tāda sajūta, ka skaties divas Paka klasiskās filmas "Oldboy" un "I'm Cyborg, But That's Ok" divos ekrānos VIENLAICĪGI. Piedevām, vēl ir tāds moments, kurā pēkšņi saproti - ar tādām metodēm kino Āzijā, šķiet, neuzņem pēdējos gadus piecpadsmit. Pārjēdzienota vampīru tēma? Tā ir pārjēdzienota līdz vienkārši totalitārai fizioloģijai, un tikpat medicīniski fizioloģisks ir arī viss pārējais, back to 80's! Erotiskie skati ar maigu rokas kustību pārvēršas pilnvērtīgos pornoklipos uz minūtēm desmit. Ārprātīgais vinegrets un karuseļi iet arī kaut kādā metafiziskā līmenī, lūk, te mums ir Haneke (ar idiot son), a te - hops! - "Antikrists", as it is, vēl mazliet - babah! - klasiskais džaphorrors uz minūtēm divdesmit. A kāds tur ir vārdiem neaprakstāmi kruts fināls! Un fakts, ka beigās izrādījās - visa filma bija par kurpēm, tas jau vairāk neizbrīna, skatītājs uz to momentu jau streipuļo un triecas ar galvu durvīs. Bet moments ar kurpēm - tiešām gada aina. Your "Twilight" sucks!

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / take it or leave it / afigkino