Limits Of Control (2009, Džims Džārmušs)

No vienas puses tas ir ļoti asprātīgs kino par to, kā ar mākslas un zinātnes palīdzību nogalināt sevī establišmenta pārstāvi un mazo kapitālistu, un vispār pilnīgi peļevinistisks pasākums. No otras puses - pie šādiem secinājumiem ir iespējams nonākt tikai kādu pusstundu pēc darba noskatīšanās, kad tiek piesaistīta pamatīga kafijas tase un ne tās vienkāršākās cigaretes pasaulē. Jo to, kas notiek filmā tās noskatīšanās laikā, uz sitiena saprast nav iespējams VISPĀR. Strukturāls nēģeris Īzaks de Bankole vazājas apkārt pa dažādu Spānijas pilsētu ielām, vēro baložus, hipnotizē helikopteru un repetitīvi pasūta sev divas kafijas tases - vienu tāpat, a otru, lai aizdzertu kultūras kodus vārda tiešā nozīmē. Ļoti atgādina Neo apmācības kursu pie Morfeusa. Neskatoties uz visu asprātību, diezin vai par labu var uzskatīt kino, kurā, pirmkārt, izskan frāze "vai tev patīk mana pakaļa?", bet, otrkārt, galvenā patiesība tiek pasniegta ar Flamenko Dejas palīdzību (tas tāds reti pretīgs pasākums, kurā ar pakaviem tiek bradāta skatuve, skaitās, tipa, erotiski), tfu.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. - / afigkino