>> Ar likumu un tā 9. pantu tu vari iepazīties šeit.

Izlasi arī 25. pantu.

>> Es piekrītu par saprātīgām robežām, lai arī man ir aizdomas, ka mūsu izpratne par saprātīgām robežām atšķiras.

Duh! Tieši par to jau ir runa, ka ne jau bērns noteiks, kas ir šīs saprātīgās robežas, bet vecāki vai skolas vadība.

>> Piemēram, es neuzskatu, ka redzamas apakšbikses ir kaut kas tik nenormāli šausmīgs, ka būtu jāaizliedz

Es pieņemu, ka tu neesi redzējusi šo modi staigāt ar biksēm, kas nolaistas zemāk par apakšbiksēm. Nē, ne jau augšējo līniju, bet apakšējo. Tas izskatās tik idiotiski. Bet tas, ka bija jāpieņem likums, kas to aizliedz, labi parāda, ka ir bērni nespēj adekvāti novērtēt, ko drīkst atļauties.

>> Kāpēc lai skolai būtu tiesības noteikt dreskodu? Bez nopietna iemesla es šādām automātiskām tiesībām neredzu iemeslu.

Manuprāt, normāla mācību procesa nodrošināšana ir pietiekami nopietns iemesls.

>> Kāpēc tev šķiet, ka vecāki nevar interesēties par saviem bērniem, bet dot viņiem pilnīgi normālu izvēles brīvību elementārās lietās?

Man tā nešķiet, es vienkārši norādu, ka tā ir vecāku prerogatīva noteikt, kas ir "normāla izvēles brīvība".

>> Atceros, kāds skandāls bija deviņdesmito gadu sākumā par meitenēm (un kur nu vēl zēniem!), kas gribēja ausīs auskarus, kas, redziet, piemēroti ir tikai pieaugušām sievietēm.

Nezinu par šo skandālu, bet auskari man šķiet pilnībā piemēroti pat mazām meitenēm.

>> Kāds bērnam ļaunums no matu nokrāsošanas rozā? Var ieteikt nenokrāsot, bet kāpēc aizliegt nokrāsot?

Es nezinu, kādā sabiedrībā tu dzīvo, bet mazpilsētā, kur es dzīvoju, šāda matu krāsa desmitgadīgai meitenei izsauktu ļoti neadekvātu apkārtējo reakciju. Vecāki, kas to atļautu savai desmitgadīgai atvasei to darīt, jau būtu pārkāpuši minēto likumu, apdraudot bērna veselību.