Es jau nedaudz paskaidroju zemāk, ka bērni tā īsti nav paši spējīgi izvēlēties piemērotu apģērbu un daži vecāki arī ne.

Tāpat runa nav par "bezgalīgu ļaunumu" vai citiem līdzīgiem melnbaltas pasaules redzējumiem. Ja forma caurmērā uzlabos bērnu sekmes un spējas labāk darboties kolektīvā kaut vai par dažiem procentiem, tad tas būs vairākkārtīgi atmaksājies. Jautājums, protams, ir, kā to noteikt. Ja būs skaidri pētījumi, ka no formas nav pilnīgi nekāda labuma, tad es vairs nebalsošu par ;)

>> P. S. Kāpēc tu domā, ka "nepilngadīgajiem nav tiesības uz privātumu un korespondences neaizskaramību utt. neatkarīgi no vecākiem"?

Tāpēc, ka nav. Es kā vecāks varu pieprasīt savam bērnam parādīt visas īsziņas vai čatus un vēstules, un pateikt, ka, lūk, ar šo čali viņš nedrīkst draudzēties un neviens nevar manu lēmumu pārsūdzēt. Varbūt tā ne vienmēr būs morāli pareizā rīcība, bet tā tas diemžēl ir.

>> P. P. S. "Vai šī brīvība izvēlēties skolā apģērbu tiešām ir mūsu bērnu labā?" Vai tava brīvība izvēlēties dzert kokakolu un rītos nevingrot ir tavā labā? Un, ja nav, vai tu uzskati, ka tas ir pietiekams pamats, lai kāds cits izlemtu tavā vietā?

Bērns un pieaudzis cilvēks ir pilnīgi dažādas kategorijas, un to tā nevar salīdzināt. Bet retoriski runājot – jā, es uzskatu, ka tas, ka vecāki zināmās robežās var noteikt pār saviem bērniem, ir viņu labā. Varbūt ne visi vecāki, bet tā jau ir cita diskusija...