Nu man ir divi skolnieki. Un īstenībā manam puikam, kad bija sīkāks, parasti gadā bija tikai divas bikses. Ja saplēsa (un to viņš izdarīja ātri)- staigāja saplēstās un basta. Tagad viņš par savām drēbēm pats rūpējas...
Īstenībā forma mobilizē. Tipa ir skola un ir ārpuskola. Stingri nosaka robežas. Tā ka principā es esmu par formām. Arī par individualitāti runājot. Īstenībā es pati savu formu šuvu. Tipa bija līdzīga, taču nedaudz atšķīrās no parastās formas. Tā ka te vispār atkrīt divi jautājumi - gan personības, gan finansiālais.
Tā ka man nav nekādu iebildumu pret formām. Varbūt var vienīgi vienoties par to, ko ietver jēdziens "forma". Piemēram, tas var būt apģērba veids - tipa obligāti balts krekls un sarkanas biksas vai arī tikai kāda krāsa vai arī tikai viens vienīgs modelis, tipa Armani. Tā ka nav viss tik viennozīmīgi. īstenībā man ir samērā vienalga vai ir formas vai nē, lai gan attiecībā uz meitu, tas atrisinātu mega problēmu - kuru kleitu šodien vilkt? :)