Man ir pieredze gan ar SMALKAJĀM CENTRA SKOLĀM, gan arī ar plebeju un proletāriešu skolām; varu apzvērēt, ka vienā no vissnobiskākajām un biezeņvecāku pārblīvētākajām skolām neviens neskraida armaņi un dīdžī džinsos un kreklos, pārvaldu kontingentu 1-2-3 klase. Nav pamantīts, dzirdēts vai nojausts, ka kādam būtu izcēlušās problēmas.

Piebildīšu, ka apģērbu saviem bērniem pērku britu vislētākajā šmotku tirgotavā ar koda nosaukumu Primark, bikses maksā ap 5 GBP, krekli - 1.50-3 GBP, vējjakas, džemperi - 3-5GBP, ziemas jakas - ap 10. Īsāk sakot, mēs tad būtu tie kakbi diskriminējamie šai skolā.

Ziedoņdārza demokrātu citadelē - 6. vidusskolā, kur vairākus gadus (2004.-2008.) lauza lielā atvase, vispār valda pilnīga anarhija visās izpratnēs. Mūsdienu 4.-9. skolēnam, manuprāt, nav patterna raizēties par džinsu brendu. Tur galvās pilnīgs žgučijs kreatjiffs darās, vienīgais, ko atceros saistītu ar apģērbu - visiem vajadzēja (gribējās) staigāt VANS tipa siltajās kedās. Šī izklaide maksāja ap 25 latiem.

Rīgas 3. vidusskola - tas pats. Posms, kas tur pavadīts: 2000-2004. gads; nebija neviena, kas būtu sapists galvā dēļ brenda. Intereses fōkusējās uz to, pie kā aiziet uz mājām pēc skolas, lai nolauztu laiku līdz pulciņam.

Man ir daudz paziņu, draugu, galugalā - radu un bērnu draugu - skolēnu. Lielais bērns ir prom citzemju skolās, vēl joprojām šad un tad mēdzu uzturēt kontaktu ar bijušajiem klasesbiedriem (mums maza vecumu starpība sanāk :)), nu nav, tur nav nekā tāda. Es ko, sanāk dzīvoju citā dimensijā? Man pazīstamie un paziņu lokā esošie visi ir savādāki?

Labāk, pirms sākt raizēties par to, kas mugurā, būtu paraizēties par to, kas tais galvās un kāds saturs ir skolu programmās un skolotāju spējās to saturu kaut kā tais galvās iedabūt. Primārās problēmas kāreiz ir ar skolas jēgu kā tādu. Par formām var cepties kaut kādā n+230 iterācijā. Ir pilnīgs ūžass ar izglītības kvalitāti pēc būtības, un tas ir daudz, daudz svarīgāk.