Man radīja maziņu mazticībiņu tās vairākās vietas, kur varoņi, trūcīga ciemata iedzīvotāji ar sliktu izglītību, ļoti sofisticēti performējās valodā, piem., kā tā mazohistiskā sieviete, kas tam savam uzšāvējam teica "Tu laikam esi ļoti nelaimīgs, ja jau izturies tik cietsirdīgi." Šis ir kaut kas, ko varētu pateikt Tomasu Mannu pārlasījies filmas režisors, kurš saspringti domā par nacisma izcelšanās dziļākajiem cēloņiem, bet ne...
Tā kopīgā sajūta bija [pieņemot tēzi, ka visas filmas interese ir par šīm blondajām galviņām, kurām II pas.kara laikā būs ideālais vecums aktīvai darbībai, starp 30 un 40] - lūk, mums vēl viens keiss, kur nacisms tiek analizēts kā kaut kas smart, kā kaut kāds gudrais, viltīgais ļaunums, tipa tur bezmaz advancētāka domāšana, augstāka kalkulatorika, kaut kas, kura apoloģēti visu, ko dara, var pamatot izvērstos teikumos, lietojot filosofisku terminoloģiju (Nīče+Karls Šmits+Heidegers). Šis ir ļoti izplatīts viedoklis, bet nav manējais, jo man (droši vien Rīfenštāles un Ārentes ietekmē) tieši šķiet, kas tas bija pilnīgi kaut kas debils, ko radīja totāli neizglītoti cilvēki ar pašanalīzes spējām ne augstākām kā kaķiem. Bet gribētos ar Haneki par šo parunāt, jo es redzu, ka Trīra šo pašu parādību analīze Dogvilā un Antikristā ir pilnīgi cita, pilnīgi cita! Trīrs nekur necenšas mazināt dzīvniecisko instinktu, iracionālo tieksmju un pašapmāna, un nejaušību un apstākļu sakritību nozīmi. Žetons viņam par to. Piedošanu, man īsti nav laika noformulēt pointu..

Bet vispār shame, shame, mums te ir pilna pakaļa ir kinokritiķiem, neviens neko lasāmu nav uzrakstījuši ne par vienu, ne par otru (tikai atnāk, noelšas, ieliek zvaigznītes) :)