baigi gari sanāk, bet nu aptuveni tā:


tur ir kopā savienoti ar zibeni vairāki daikti.

pirmām kārtām, ir plāksnīte ar daudzdaudzdaudz maziem kvadrātiņiem. katris kvadrātiņš, ja jūt uz sevi spīzdam gaismu, dod ārā mazintiņu zibentiņu.

tad ir dažnedažādas kopā saķibinātas uzpariktes, kas māk zibeni šurputurpu pa vadiem dzenāt kā pinball mašīnā. lielāku taisa, mazāku, garāku, īsāku, skaita laiku, īsts labirints.

tad ir vēl tāds, kas zibintiņu sajūtot, sāk ievibrēt un rada skaņu, saukts arī par skaņradi parasto.

un kā pēdīgais ir mehānisms, kas māk lēni un cēli slidināt papīru.

tad nu ieliekam savu faksa dokumentu šādā pariktē, slidinātājs sāk slīdināt viņu gar kvadrātiņiem, kvadrātiņi sāk taisīt zibintiņus, kur papīrs balts.

uzpariktes savukārt skaita -- ahā, te slidinātājs ir noslidinājis centimetru papīra, un mums bija tik un tik zibentiņi no plāksnītēm, davai ka mēs tos visus sūtīsim uz skaņradi.

skaņradis akal ir pieslēgts telefonam, un sāk pīkstēt, tur, kur saņem zibentiņus.

Un otrā galā tas viss notiek pretējā procesā. Skaņtveris un druķieris dara savu.

Tagad jau viss ir sarežģītāk, bet pamats tas pats.