Tik labs es neesmu. Par ielu pastāstīšu, sīcim kapeikas dot nav nācies, bet vienreiz piestiķēju priekšā stāvošam onkulim divus santīmus alum, tak šitais turpat uz grīdas atrada divsantīmnieku un atdeva. Abet gulošam cilvēkam es iešu apkārt ar lielu līkumu. Ne tāpēc, ka man ir tā "vienaldzība", par kuru brēc sievietes un avīzes, bet tāpēc, ka man ir bail no pakritušiem cilvēkiem.

Un doma par nepiepišanos tautiešiem un huj s ņimi, tā ir laba un atbalstu to visnotaļ.