Public Enemies (2009, Maikls Manns)

Sony F23, Sony F23. Maksā 150 000 mārciņu, unikāla krāsu izšķirtspēja, es daudz skatījos internetā un nācu pie secinājuma - ar tādu var uzņemt tikai Maikls Manns vai arī reklāmas džoriki, ja salīdzina ar iepriekšējām Red kamerām, tas ziniet, sit pa acu zīlītēm. Nekas, ka viss satumsināts ellē, tikko aiz 30-o gadu depresijas mākto namu logiem iezaigojas zilais firmas neons, labdien, mēs esam mājās. Dinamika vispār kolosāla - akvārijs kadrā ielien, galva nē, uzreiz pēc tam - platleņķa kadrs ar izpratni nonesošu ģeometriju, vēl nākamais - tumsa un mašīnas ugunis. Huj pojmjoš uzreiz. Kino tāpat sākas tikai tad, kad tiek izvilkti Tompsona automāti. Viens no Tompsona automātiem saucas Mariona Kotilāra un strādā vissliktāk. Tas ir, nestrādā gandrīz nemaz. Toties Sony F23 neviens nevar atļauties nopirkt, parasti visi izīrē.

Konceptuālisms: Džonijs Deps jau trešo filmu spēlē sociopātisku gavņuku ("Mironis", "Svīnijs Tods"), Kristiāns Beils jau trešo filmu tiek piesaist'ts kino monetarizācijai un par viņu aizmirst jau otrajā filmēšanas dienā. Stefens Dorfs novelk treknu līniju atsijājot mūsējos no viņējiem. "Public Enemies" nav iespējams nofilmēt - to var rasēt, lodēt, savienot metālapstrādes cehā, tā kādreiz izskatījās pirmās tvaika lokomotīves. Domāju, trīs stundas garā režisora versija būs kaut kas vispār satriecošs.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd.+ / afigkino