gara teļega par pasaules iekārtu, var nelasīt + mans "42"
no tā, cik vakar izlasīju frendlistē, vot, te bija diskusija

vispār jau ričards dokinss (angļu ateistu hedlaineris, diezgan neirotisks tips) savā grāmatā samērā "the god delusion" (neesat lasījuši? asi nosodu!) ozalupī agnosticismu, jo jautājumā par "dievs ir/dieva nav" viņš kā zinātnieks neuzskata, ka tas ir 50/50 jautājums - pēc varbūtību teorijas dieva neeksistence ir daudz ticamāka

savukārt, atšķirība starp teologiem un zinātniekiem ir tāda, ka zinātnieki tā vietā, lai apgāztu un strīdētos ar radītāja teoriju (vismaz kristīgās pasaules uzskati absolūti iet pa šuvēm tikko uz tiem stingrāk paskatās no saraukto uzacu apakšas), bīda un pierāda savu evolūcijas teoriju - pie tam, ja dabā kaut vienā organismā, kaut vai pēdējā baktērijā tiks atklāta kāda detaļa, kuru nevarēs izskaidrot evolūcijas ceļā, tā viss darvinisms aiziet pa pipelēm. a teologi kā nav, tā nav neko atraduši.

vispār jau dokinss ļoti daudz ko pareizi raksta, bet ir divas lietas, kuras es viņam ne galīgi nesaprotu.

piemēram, vispār cenšoties skaidrot, kāpēc cilvēkam pasaules vēsturē vispār visu laiku ir bijusi vajadzīga reliģija, viņš to skaidro kā kaut kādu emocionālu subproduktu, kas tiek iemantots no bērnības, vecākiem un tradīcijām. te, protams, ir kaut kāda neliela daļa patiesības , taču tas, ko viņš kā zinātnieks (un nevis psihologs!) totāli nenovērtē, un tas, ko nenovērtē tie, kuri apgalvo, ka reliģijas piekritēji rīkojas iracionāli - tā ir ticība. ticība vienalga kam - sev, dievam, borhesam, 45-ā izmēra pleznām, ticība kā pievienotā vērtība, pārliecības būsts.

kāpēc cilvēks tic augstākajam spēkam, nevis pleznām? tāpēc, ka katrs dziļi sirdī zin, cik viņš ir mazs, bezspēcīgs un nožēlojams kosmosa priekšā. to katrs zin vai vismaz nojauš. plus reliģija vēl vieno (atceraties, ka bija laiki, kad nebija ne valstu, ne pilsētu un pat tautas bija sašķeltas - kas tad bija identity?!), un tieši šī pievienotā vērtība ļāva vienām ciltīm izdzīvot, bet citām - nē, unifikācija un solidarizēšanās kādreiz ļāva lielākām cilvēku grupām sasniegt mērķus organizētāk un efektīvāk. tāpēc ticība, lai cik hitrožopa no malas tas viss neizskatītos - tā ir tomēr racionāla pozīcija. taču ir vēl viena fiška. ja tā ir racionāla pozīcija, kas palīdz reliģijai izdzīvot līdz šodienai un izkonkurēt vājākos - tad reliģija ir absolūti saprotama un skaidra darvina evolūcijas sastāvdaļa.

noasa mērķis nav padoties liktenim un doties pie paradīzes vārtiem. noass sakrauj putnus un zvērus šķirstā, un dodas glābt pasauli kā brūss viliss.

tāpēc otra lieta, ko es dokinsam nesaprotu, ir par antropo planetāro un kosmoloģisko principu - kādi tur vispār var būt strīdi ar teologiem, visa, VISA galaktika ir organizēta, lai palīdzētu saglabāt un turpināt dzīvību sevī - tāpat kā dabas organizācija uz mūsu planētas ir vērsta uz to, lai šī dzīvība saglabātos un turpinātos, to pašu dara arī piena ceļa galaktika, kas dod mums hēliju, rādiju, ūdeņradi un simtiem citu elementu, kas nāk no tālām un degošām zvaigznēm, ja visa šī ķēdīte stiepjas no vienas ūdens piles līdz milzīgiem degošiem kosmosa ķermeņiem, nav grūti iedomāties, kāds ir cilvēku mērķis uz šīs planētas. saglabāt un turpināt dzīvību. āmen.