Re: man arī kā nevēsturniekam jāpiebilst
Varbūt. Man personiski tas šķiet diezgan šaurs skatījums, aptuveni tāpat kā teikt, ka Ulmaņlaiki bija Latvijas zelta laikmets.

Par progresu un regresu runājot (tas gan nav strikti par kristietību), neaizmirsīsim, ka (1) viedokli par tumšajiem viduslaikiem lielā mērā propogandēja Renesanses laikmetā, kurā par viduslaikiem bija tendence runāt aptuveni tāpat kā par pirmskara Latviju PSRS laikā, (2) vismaz tehnoloģiskā ziņā viduslaiki bija aktīva uzplaukuma laiks -- izplatījās dažnedažādas ūdens un vēja dzirnavas utt., cilvēki sāka aktīvi mainīt savu vidi.

Par kristietību un tās lomu -- es domāju nav nekas slikts, ja cilvēkiem ir salīdzinoši humānāks ideāls uz kuru tiekties, arī tad, ja viņi nespēj tam atbilst tā, kā to izprotam mēs.

Protams, mēs varam saukt par dubultmorāli to, ka kristīgā ticība bija par pamatu tam, vai kādu uzskatīt par cilvēku vai nē, un ko ar viņu darīt, un vēl daudz kam citam. Bet tas ir atkarīgs no kopējā cilvēka pasaules redzējuma. Piemēram, ja esi kristīgs valdnieks un vienkārši ZINI kopš bērnības, ka esi Dieva svaidīts un tev ir savas tiesības un pienākumi, tad daudzas tavas darbības, kas mūsdienās ir nepieņemamas, tajos laikos vienkārši izriet no apkārtējās situācijas un no tā, ko vispār tolaik uzskatīja par labu.

Bet principā jau tāda klanu būšana -- šis vīrs ir manas cilts (tātad cilvēks) un tas ir svešinieks (tātad medījums, vergs vai ienaidnieks) nāca arī no pagātnes, un šķiet lielā mērā tieši kristietība, pamazām pašai pārveidojoties, palīdzēja rasties humānismam.