97 franki
nedaudz par personiskajiem kinojaunumiem
tagad kačāju vienu no svarīgākajām pēdējo gadu filmām uz zemeslodes (pēc nopietnu cilvēku atsauksmēm), kuru kaut kā visulaiku pafukāju jau gadus trīs
bet vēl vakar noskatījos tikpat atzīto kulta grāvēju wag the dog, par kuru pat nezinu, vai ir tolks rakstīt atčotu
nu vietām smieklīgi, tipa, koeni tagad ir tādi labā garastāvoklī
bet enīvei kultu ne pārāk saprotu

pie tam, cik biju lasījis pirms tam, tā baigā politiskā satīra skaitas
man atkal liekas, tā ir tīra satīra par masu medijiem, goļivudu un psihiem visādiem struktūrās
un ja kas, benam stilleram tā ir sešreiz prikoļnāka, lai arī wag the dog'ā tāda kā drosmīgāka, un vēl lieliska dziesma beigās par 303-o bataljonu
laikam tomēr izdevās uzrakstīt tagad atčotu, thh

oh, un vēl fiška, ka barijs levinsons tomēr ir diezgan skaidrs konjuktūras cilvēks, kā tas ir pierādījies pēdējā dekādē