FM stories
taga izstāstīšu pīsmeikeram un pasaulei par komandu, ar kuras lielāko daļu dabūju FM skudeto (uzvarēju Itālijas čempionātu), kā arī domas par šiem spēlētājiem
katrs jau par to sapņo laikam, jo jāpasaka reiz virtuālajiem čuvakiem paldies par prieka rēcienu, kad sapratu, ka beigas un skudeto ir mūsu, ticiet man, itālijas čempī to ir faktiski nereāli izdarīt ar tādu komandu, kāda ir mana turīna. gran torino!
bet tas bija tad un šis ir tagad


spēlēju es šādi:



1.Mateo Sereni (ITA) - bezmaz tūkstošgadīgs čuvaks, kas vilka mūs pirmajās sezonās no ņevjebenniem sūdiem spēles beigās, kamēr vēl aizsargi un pussargi neprata samazināt to daudzumu. kad aizies aiz vecuma, mēs daudz ko zaudēsim.

2. Antunjess (POR) - naturāli, PIRMAIS malas aizsargs, no kura es pēdējo 10 gadu laikā fm nedzeru validolu, un nematjugoju sienas sev apkārt un nemeklēju pogu, ar kuru virtuāli varētu iedot ģērbtuvēs pizdi. nesaprotamā veidā šosezon ir iesitis jau divus golus (tas FMā malas aizsargam!) ātrs, visur paspēj, prieks un paraugs, turīnas kluba kapteinis. beidzot iemācījie runāt itāliski! (no kā palicis vēl infernālāks)

3. Mauricio Lancaro (ITA) - čuvaks, kuru es kad sāku močīt ar "turīnu", laikam nopirku no "siēnas"(!), jo klubā bija pizģec ar aizsardzību. šobrīd - iemesls ārprātīgai bļaušanai, bet tirgū, ko es varu sev atļauties, izrādās, par viņu nekā labāka nav. nolādēts pizdjuks ar sarkanajām kartiņām un nolādēts malacis un varonis tad, kad ļoti vajag.

5. Ze Kaštru (POR) - arī taisa sūdus, jo vēl jauns, taču taisa tos vienā mačā no septiņiem - jaunības nesaprātu aizstāj ātrums un teicamā spēle otrajā stāvā, es klubā nekad neturēšu lēnus centra aizsargus, to es esmu iemācījies

4. Antonio Baraņjans (SPA) - arī jauns un arī taisa sūdus, toties asinis teicami komandai dzen uz priekšu. jūtami progresē. tač, ja sāks uzmākties spāņu grandi vai kas cits, baidos, nenoturēšu. nu i 22 gadus vecu spēlētāju atdot par kādiem 30 ļimoniem (kur pats nopirku par trijiem no deportivo) nav nebūt milzu pārdzīvojums.

14. Davide Botone (ITA) - 24 gadi, balsta pussargs, ātrs, tackling - 20(!), ne visai saprātīgs pozīcijas izvēlē, toties darbaspējas vienkārši krminālas, tāds malacis, ka palika mūsu komandā un nepaprasījās prom (vietējais audzēknis, pirmās divas sezonas vispār netika sastāvā), tagad izaudzis līdz izlases līmenim. viņš te vēl ilgi spēlēs.

11. Ouens Garvans (IRE) - mūsu kluba muskuļi, varētu sist iekšā vairāk, tā kā viņš sita sākumā, taču tagad pievērsies kopā ar botoni laukuma vidus izsvilināšanai, kas ir vēl labāk. ātras, krutas smadzenes, ātri atdod piespēles, ļoti bieži no viņa sākas teicamas golu kombinācijas. audzināju no gadiem laikam 19, tagad stārs īrijas izlasē.

8. Tomazo Valiati (ITA) - nu, mūsu viss. ideāls pussargs. itālijas izlases līderis. cik viņš beigās mums nav uzvaras beigās uztaisījis, es neuzskaitīšu.

10. Luka Cigarīni (ITA) - ar viņu tagad saistās leģendas. laikam kluba trešajā sezonā pie mums galvenais velkošais spēks bija alesandro rozīna ar krutu fišku spēlēt kā labajam vingerim, un vēl krutāku  - spēlēt kā uzbrūkošajam pussrgam. sākumā es spēlēju ar diviem vingeriem un vienu centra uzbrucēju (tāda vnk bija situācija ar futbolistiem), taču tieši tad nolēmu pārstrādāt stratēģiju, un sākt spēlēt ar vienu megauzbrūkošo pussargu un vienu megauzbrucēju, lai ļautu čalim attīstīt meistarību un sākt sist golus (garlaicīgi jau tikai malu art), kā rezultā pārdevu visus vingerus, bet pēkšņi, hujaks, no manis (no čeirmana!) nopērk rozīnu inters par ultranereālu naudu.
ko man bija iesākt? es nopirku viņa vietā šīs pašas pozīcijas izlases kandidātu luku cigarīni. taktika izgāzās. pussezonu mēs mocījāmies ar 4-3-1-2 un un 4-4-1-1 viņš ņehuja nesita, beigās nolikās ar traumu.
kad atgriezās, mēs sākām spēlet tā, kā ir attēlā un beigās atvedām sev čempionu medaļas, a viņš piļīja n-tās kastes un atdeva piespēles. kļove spēlētājs tomēr, bez viņa ir grūti, a ar viņu mēs močījam visu uz ciparu viens.

21. Loreto Lo Bosko (ITA) - megaātrs un supertalantīgs uzbrucējs, kuru izvilku no jaunatnes 17 gados un tagad gaidu no viņa lielas lietas.

9. Joans Gufrans (FRA) - ultrapidarass, kas grib, lai mēs viņam maksājam intera algu, kuru mēs, protams, nemaksāsim. īd, ka menedžeris viņu nenovērtē. nenovērtē, bļa, cik es ar viņu adaptācijas sezonā mocījos, kad viņš vispār ne mū ne bē! toties ir kas ir, labo malu uz cepeškrāsns uzlikt prot teicami un vienā momentā sāka piļīt vārtos visu, kas viņam nāk priekšā.