Let The Right One In (2008, Tomass Alfredsons)

Nu, lūk, es arī esmu atradis savu ziemassvētku kino - vai arī, precīzāk, tas ir atradis mani. Zviedru kinemotogrāfs raksta atbildes vēstuli "Drakulas svešajām asinīm" konkrēti un impērijai kopumā. Bērnu vampīrsāgu par patiesu uzticību, mīlestību un draudzību nevar noskatīties mierīgi - cilvēks visu laiku dīdas un ik pa brīdim grib pārtīt spožākos momentus atpakaļ, lai vēlreiz. Lūk, zābaciņi aizskrēja pa baseina virsmu, lūk, grandiozā epiizode ar desmit kaķiem (datorgrafika, nevis kuklačovs, bet vienalga bezmaz raudi no prieka), lūk, pilsoni vārdā Joke zāģē ārā no ledus, lūk, treniņi Morzes ābecē. Lūk, jauna izpratne frāzei "brokastis gultā"! Viss kopā vienā filmā, un ne mazākās treša pazīmes. 

"Ielaid vienu labiņo" sastāv no režisora paša izdomātām, pārdomātām un bezgala oriģinālām epizodēm. Pat tie pāris fragmenti, kas mums atgādina 80-o vampīrfilmas vai amerikāņu-vilkačus-ņujorkā  - ir viena epizode, kurā pa radio diktors stāsta "un kā pavēstīja PSRS valsts galva Brežņevs...", tīrs coupe de grace - Alfredsons dod mums mājienu "esmu kursā, džeki, viss kārtībā". Martcore ir absolūti iemīlējies šajā kino, tā, lūk, čuvaki.

 in 2008 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ zsv afigkino+