karoče, šorīt viens no spilgtākajiem iespaidiem dzīvē, kannu filmas sižets kā minimums, pat nezinu, kā par to labāk uzrakstīt, es laikam nespēšu nodot šo fīlingu

bet kaut kā jāsāk
vārdsakot, mūsu kioskā melnbaltajai kaķenei vasarā piedzima pieci kaķēni. četrus savāca apmeklētāji, viens bija akls un palika dzīvot kioskā. vēlāk kioskā ievācās dzīvot ļoti nopietns rižijs kaķis, kuru pēc definīcijas baroja pārdevēja Anda, bet tīri vizuāli spriežot tas izskatījās pēc legalizēta reketa.
tagad man ir jāizstāsta par to, kādi pie mums ir vispār kaķi. tie ir nagliji bezgala, no nekā dzīvē nebaidās, tu viņam vari līst virsū ar motorzāģi rokās, viņš sēdēs un sūtīs tevi ar skatienu nahuj. un nepakustēsies.

tātad kioskā atnāca kaimiņš saša ar labvēlīgu suni - basetu pie rokas. suns tiešām ļoti jauks, viņš gribēja ar kaķiem draudzēties. tālāk sekoja tas, ko es gribēju nofočēt. karoče, suns tur lēkā un smilkst aiz draudzības, uz letes kā sfinksas ir nosēdušies abi pieaugušie kaķi, pie tsm rižais ir ar ready to kill sejas izteiksmi, pierē rieva, acis vispār neredz, tipa tāda nelaba gaisma tikai no galvas ārā spīd, melnbaltā kaķene - tikpat liela kā tas basets, tikai tāda, nu, uztrenēta un kvartetu noslēdz uz pārdevējas krēsla nosēdušais aklais kaķēns.

es ko gribu pateikt
es gribu pateikt, ka tā bail paliek no tā, kas tobrīd gaisā virmo.