dejavu
Kā gadījās, kā ne, bet reiz Dejavu braukāja ar velosipēdu pa meža nomali un ļoti nepareizi apbrauca priedi, nogriežot ceļu zaķim. Zaķis uzreiz nozibēja krūmos, tomēr uzreiz klāt savās dzeltenajās vestītēs bija abi Jenoti, kas sāka stādīt protokolu, kaut arī cietušais jau sen kā bija trīs kilometru attālumā.
- Jāsauc apdrošinātāji, līksmi burkšķēja pirmais Jenots, izdarot nesaprotamas atzīmes uz bērza tāss.
- Bremzēšanas ceļš - neskaidrs. Jāveic testi uz atkarībām, piekrītoši ar galvu māja otrs.
- Aptieciņa it kā ir līdzi, ķepas sānos iespieda pirmais, lūkojoties uz ceļmallapām stigas malā.
- Ugunsdzēšamais aprāts?, tramīgi skatījās apkārt otrs Jenots. - Ugunsdzēšamais aparāts līdzi ir?
- Nu, atmeta ar ķepu pirmais. - Ja katrs no mums te klejotu ar ugunsdzēšamo aparātu...
Tā, lūk, Dejavu Dziļmeža pamalē gandrīz atņēma braukšanas tiesības.