baltās narvesen šķiltavas - 2 nedēļas
dzeltenās nouneim šķiltavas - 4 nedēļas
zilās nouneim šķiltavas - 3 nedēļas
pirmās baltās mego šķiltavas - mēnesis
otrās baltās mego šķiltavas - mēnesis un divas nedēļas
sarkanās nouneim šķiltavas - 1 nedēļa (tiesa, iemetu vienreiz peļķē)

mums ir uzvarētājs - otrās baltās mego šķiltavas!

nu vajag taču brīdināt. kad no darba kolēģa telefona numura tev zvana nepazīstama sieviete, kas no tevis kaut ko grib, un tu apmēram tā ļoti pieklājīgi un iejūtīgi mēģini noskaidrot, līdz cikiem īsti viņi tur spēlēja kārtis uz izģērbšanos, kad pēkšņi saproti, ka runā pats kolēģis, tikai ellišķā falsetā, un informē, ka viņam laikam ir gripa, un ka visi tagad ļoti smejoties.
izrādās ir ļoti grūti empātiski just līdzi divmetrīgam un telefonbūdiskam pilsonim, kas ir permanenti apēdis hēlija balonu

par slimošanas psiholoģisko aspektu

atceros, ka bērnībā viss notika apmēram tā, ka es sāku šķaudīt, vecāki uztraucās, ka es šķaudu, un nolēma Pieņemt Mērus, pēc tam es sāku klepot, a tur jau šausmīgi nopietna attieksme, vajag sinepju plāksterus, antibiotikas un inhalācijas, pēc kurām jau tiešām iestājas pizģec un piecas minūtes līdz plaušu karsonim, visi nervozē un psiho

pēdējos gadus desmit, ja es pareizi atminos, esmu saaukstējies divreiz, taču visumā man ir pohuj uz to, ka es šķaudu vai klepoju, tas pāriet pēc pāris dienām, tāpēc izskatās, ka man ir ellišķa zirga veselība un imunitāte no visām nepatikšanām. kas tā, protams, nav, es pīpēju un man patīk lietot atspirdzinošus dzērienus, kāda imunitāte

es vienkārši vairs neuztraucos par tādām lietām

mēs te runājām, a kas notiek, ja tu saņem mantojumā pili, ko tad iesākt un kā dzīvot tālāk jau aristokrāta kārtā
jāsaka, ka vispirms par pili ir pizģec komunālie. kā arī zemes nodoklis. tādēļ būtu jāizdomā, kā ar šo pili nopelnīt naudu
vislabākā ideja būtu ierīkot viesnīcu, un pašam mitināties vienā no numuriem
labākā, bet ne aizraujošākā. var ierīkot tūrisma objektu, izdomāt leģendu par rēgu, pa dienu vazāties pidžamā kopā ar japāņu tūristiem un stāstīt, vot, redzat melnas rokas nospiedumu uz griestiem, lūk, ko tas pidarass dara, un tā tālāk. mazāk ienesīgāk, toties jautrāk

tāpat vajadzētu dīķi. pils bez dīķa nav nekāda pils, es uzskatu

lille ir mana mīļākā francijas futbola komanda

tikmēr ar skumjām varu pavēstīt, ka telešovs lauku sēta, ar kuru es tikko sāku iepazīties, ir enerģiski izpiļīts no internetiem, un es tā arī neuzzināju, kas uzvarēja leģendārajā trešajā sezonā
var tikai mēģināt uzminēt, ar automātiem un granātām darbojās lnt administratīvās vienības, vai, vēl labāk, tomēr electronic arts pārstāvji, kas pēkšņi atpazina savu saundtreku ))

palasot pērkona postu un pārdomājot dažādas domas par dzīvi un kulināriju, varu secināt:
sēnes ir garšīgākas par gaļu

ceptas gailenes ir garšīgākas par visiem šašlikiem. un par ķiršiem vai aprikozēm. tā ir.

ar picām laikam ir tāpat, kā ar vīniem
apmeklējot mūsu rajonā nesen atvērušos vietējo picēriju, es kādu pusstundu ar atvērtu knābi pavadīju procesējot galvā viņu 130 dažādu picu veidu ēdienkarti, pēc kā nostiprinājos pārliecībā, ka man absolūti nav skaidrs, ko es īsti gribu, un pasūtīju kebabu