|
runājot par šo tēmu - man šķiet, ļoti daudz kas ir atkarīgs no nāciju lingvistiskajām tradīcijām kad mēs tikko iepazināmies ar nākotnes draugu un grupasbiedru džonu, viņš mēdza teikt "martins", pēc tam, kad jau sāka lauzties infernālajā latviešu mēlē, principiāli teica "mārtiņš" es visu laiku domāju, ko viņš tā parījas, saki savu anglisko "martin", tas pats vien ir ne tas, ka es tur gribētu būt mārtins frīmens, čazlvits, vai īdens, bet nu lai tur neviens pārāk nesatraucas mans maskavas draugs kostja sauc mani par мартин. es neparījos, man tas ir ļoti okei. a, piemēram, juris viņam tiešām ir юрис, nevis юрий vai юра. juris neparījas vēl vairāk tā kaut kā karls straips no grupas rem komentos arī saka, ka esot ok
zinu, ka jūs visi dodaties piektdienas atvaļinājumos, un es arī taču, runājot par iepriekšējo tēmu, iemetiet komentāros savas versijas par šī uzvārda latviskojumu es būšu ļoti pateicīgs
šī visa antīkā psiholoģija ir pilnīgs mēsls vienmēr ir interesējis, kā justos no kādas nelielas asv pastorālās pilsētiņas atbraucis amerikānis uz mūsu džungļiem , kad ieraudzītu |