tas ir šķietami sarežģīts jautājums, pajautāt cilvēkam, vai viņš vēlas zināt, kad un kā viņš nomirs
man liekas, šeit cilvēce sadalās divās daļās

ir cilvēki, kā es, kuriem dzīve ir piedzīvojums, un kuriem jautājums par personiskajām atvadām no šīs realitātes ir ļoti mazsvarīgs elements vispārīgajā tusiņā - īsāk sakot, mums pohuj, kad un kā mēs nomirsim
ir cilvēki, kuriem dzīve ir kā ilglaicīgs projekts, kurā viskautkas tiek plānots gadiem uz priekšu, protams, viņiem tas būtu interesanti.

es neuzstāju uz to, ka mana pieeja būtu labāka vai pareizāka

es pusotru sezonu gaidīju, kad džordans koljers atdzīvosies
tur maz tas, ka es to zināju un jutu
tur bija zināma pārliecinātība!

ko es vēlējos pateikt, ka, ja tu pārej nelegāli svešas valsts robežu bez cigarešu bloka padusē vai kilograma heroīna fūres ritenī, kur uzreiz ir skaidrs, ka tu esi kontrabandists - jebkurā citā versijā tu skaities spiegs un nahuj terorists
nekādus citus gadījumus oficiāli jurispudence neatzīst
nacionālā drošība 'n' šit

tomēr interesanti, nisikori(nekad nepiespiedīšu sevi rakstīt japāņu vārdā burtu "š")- čiliča fināls us openā ir vai nav revolūcija
mums ir bijuši tādi vimbldonas fināli, bez favorītiem

džims kurjē spēlēja pret borisu bekeru karjerā septiņas reizes, un tikai vienreiz uzvarēja
tas tāds piemērs attiecībā uz nisikori, bet es būšu priecīgs kļūdīties

annas ieraksts par divriteņa zādzību man atgādināja, kā man pašam reiz nospēra ričuku pirmo un vienīgo reizi dzīvē

man bija divpadsmit, "orļonoks", pats pirmais divritenis mūžā, atstāju pie veikala durvīm, kad pirku maizi, vecāki man neko nepārmeta, jo laikam juta, cik sāļas ir asaras un cik mežonīgs ir niknums šajā sakarā. lai arī ritenis bērnam - tas bija diezgan dārgs prieks padomju savienibā, atminos, ka krāju savam nākamjam "urālam" naudu bezmaz gadu.
pēc tam riteni man nekad nav nozaguši

vienmēr domāju, vai iļģu dziesmai "treis mosenas" ir kāda saistība ar čehovu

un arī šāds moments ir gibraltāra vēsturē

>
xxx
mani varoņi rokmūzikā