gellousroka - neliels forts, kas atrodas aptuveni starp valtheimas torņiem un māras dīķi (mara's eye pond, tā viņš saucas skairimā, ievērojams ar spriganu matronas eksistenci, kas cenšas vientuļam ceļiniekam uzrīdīt lapsas, tā, stop). gellousroka ir akciju sabiedrības "silver hand" citadele. kas ir šie cilvēki un ar ko viņi nodarbojas, tā arī nav izdevies noskaidrot.
pirmoreiz ar gellusrokas fortu es saskāros vēl likantropijas laikos. jāsaka, ka likantropijai, kurai ir faktisks nulles pielietojums un vēl piedevām jāklausās līdzcilvēku indīgās piezīmes par spalvām, kas lien ārā no ausīm, tomēr ir divi labi efekti. pirmkārt, forumos stāsta, ka milzu vilka formātā esot ērtāk un lētāk ceļot apkārt, nekā ar zirdziņu, ja vajag nekavējoties kaut kur nokļūt. tiesa, tā arī neuzzināju, vai šāda loģistika pilsētās un pilsētu lauku teritorijās nebeidzas ar turpmāko karjeru patversmē pie citiem četrkājainajiem mīluļiem (nē, vienam biedram mūsu rezidences pilsētā falkrītā tieši tā arī beidzās, tur gan vairāk pie vainas bija vēlme plosīt mazus bērnus, bet labi). savukārt man neizsakāmu baudu šajā sakarā sagādāja saviesīgas sarunas ar vigilantes of stendarr - tā ir tāda vietējā amišu kopiena, kas cīnas pret supernaturālismu dabā. kad viņi man pie glāzes portvīna aizrautīgi stāstīja, ka visus vampīrus un vilkačus vajag iznīdēt no zemeslodes virsmas, es aizrautīgi māju līdzi ar galvu, labi apzinoties, ka jebkurā brīdī varu pārvērsties par elles bengālijas vilku un šādā veidā ietaupīt krogā uz nagetiem.
silver hand ir raciāli faciālais ienaidnieks kolektīvam "the companions", tobiš, tas ir mans treidjunions. uzreiz vēlos pateikt, ka ne tāpēc es iestājos sindikātā. līdz tam brīdim viss bija normāli, un rūpals bija atzīstams, tur zamočīt kādu gigantu par naudu, tirdzniecības rekets daunstāras dokos, atkal, par naudu - nosauciet pietiekoši labu cenu, lai mēs aizmirstu par morāli, un mēs esam vienojušies. a kas vēl cits, kādas karjeras un izaugsmes iespējas. "the companions" sastāv no pieciem biedriem un apkopējas. vēl ir īpašs specializētais slepenais Pietuvināto Loks. tajā neietilpst apkopēja. a kaut kādu man nepazīstamu tautas ienaidnieku dauzīšana savukārt neietilpst manā racionālo interešu sfērā, etc. nu, bet aizgājām tomēr un meža sanitāru labākajās tradīcijās izslaucījām. likās, ka fudbola klubam "silver hand" ir pienācis bankrots.
divus mēnešus vēlāk...man ceļā uz vindhelmu palika auksts un es sāku salt. aukstums - tas ir tas, kas dzen uz priekšu. malkas saisķis un grila ogles līdzi nav sagatavoti, no baltajiem lāčiem uzšūtais apmetnis izmircis nahuj, ārā vētra, zibens un lietus, vot, i lien visādās alās, kur ir uguns (reāli, ieej kaut kādā kārtējā bandītu slēptuvē no pārējas pasauels, saki, nu es te drusku pasildīšos, iedzeršu endaudz spirtu un iešu tālāk, bet taču nē, uzreiz ar neviesmīlību un pretenzijām gāžas virsū). a tukšs gelousrokas forts pa ceļam, kas var būt labāks par to. cēli speros pa vārtiem iekšā, skatos, bļaģ, reorganizējušies! jau atkal staigā apkārt, kas dīrā trusi, kas kasa pakaļu. vēlos piezīmēt (sk. 3.4 paragrāfu manā raportā, pielikums B),ka mūsu treidjunionā par šādiem pavērsieniem nekāds memo izlaists netika! džeki, saku, jūs smiesieties, bet tas atkal esmu es. godīgi, šoreiz ne raciālā kara sakarā. vai jūs nebūtu tik laipni... pēc otrreizējās attiecību izskaidrošanas grīda jau bija diezgan pamatīgi piemētāta ar dzelžiem un gaļas gabaliem.
vēl divus mēnešus vēlāk...es uzdūros kalnos orku apmetnei ar neizrunājamu nosaukumu, viņiem visas ir tādas. orki bija, kā lai to labāk pasaka, nedaudz rezignēti. nu tur, hujo mojo, man stāsta čuvaks pie vārtiem, viņi arī savā starpā ir ne īpaši toleranti un atklāti, a pret svešiniekiem vispār visai uzmanīgi. par orkiem runājot, vindhelmā sastapu vienu skandināvu, kas bija apprecējies ar orcieni, a kad orciene atdeva galus - ar kopīgo meitu. vai senās tradīcijas neesot pret sabiedrības standartiem? viss normāli, saku. sabiedrība jau domīgi gaida vakaru, kad varēs tikpat senās tradīcijās izrakstīt viņam pizģuļej. bet par kalnu orkiem bez aizspriedumiem. viņiem pie manis visai negaidītā kārtā bija pasūtījums par kaut kādiem zivju pirkstiem, kas atrodas, uzmini nu, gelousrokas fortā. tāks. kad ar pārcilvēciskajām grūtībām vēlreiz no pīšļiem uzceltais "silver hand" radošais kolektīvs mani ieraudzīja trešo reizi, līderim, šķiet, sāka raustīties acs plakstiņš. biedri!, es saku, man ir dokumenti uz vēl neapstrādāta zemes un saimniecības īpašuma tiesībām. tāpat es jums iedošu naudu, man tās ir dafiga. tikai ejiet un uzceliet savu štābiņu kaut kur, bļaģ, jau citur!! vēl būs nepieciešams paraksts raportā un...
pa rietumu durvīm jau vairs lāgā nevar izspraukties - tās ir aizbarikādējuši trīs kādreiz patriotiski noskaņotu "silver hand" dalībnieku jaunie un nespēcīgie organismi. vairāk es te savu kāju nesperšu.
martcore
.:..:.:.:: .:.::
.:..:.:.:: .:.::