šonakt redzēju vienu no smieklīgākajiem sapņiem ever (nu tādu, kurā dalībnieki ļoti daudz zviedz, arī tad, kad pamostas) - par to, kā es, dambis un austris grasis ar kilogramu kokaīna klejo pa mikrofona-88 vai 89 aizkulisēm. jautri bija neizsakāmi. it sevišķi vēl, kad mēs šo pašu kokaīnu piedāvājām viktoram zemgalam-burakovam, un viņam nācās atpogāt krekla apkaklīti. man nācās pasniegt sponsora "denteks" īpašo balvu kaut kam no dalībniekiem, es teicu "šobrīd uz skatuves mēs redzam maz mākslinieku, kas spēj teikt lielus vārdus un mirdzēt kā folija tualetes papīrs", te nu visiem atkal bija ļoti jāsmejas. maija lūsēna izrādījās iedomīga caca, bet mums bija pofig. visam cauri vijās (un aizvien vijas) šis motīvs, lai jūs saprastu situācijas nopietnību:

xxx

runājot par čavesu - es izjūtu ne tik daudz simpātijas pret viņu kā personību, bet es izjūtu milzīgas milzīgas simpātijas pret dienvidamerikas kontinentu, kas ir veiksmīgi atkratījies no ziemeļamerikas spiediena
un komandante šeit, kā saka, uzradās īstajā laikā un, šķiet, aizgāja arī īstajā laikā
protams, ir ļoti pārgalvīgi mēģināt uztaisīt no čavesa varoni
viņš nebija īpaši veiksmīgs valsts vadītājs īstermiņa nozīmē (a ilgtermiņā - to mēs vēl redzēsim), un neapšaubāmi, ka tauta viņu lamāja, jo lai pārstātu lamāt valdību, cilvēkam ir pašam jāsāk dzīvot marmora pilī ar strūklakām (un tad, savukārt, jau tauta lamās viņu pašu)
vienīgais, ko amerikāņi, kurus pizģī ārā no kontinenta, var darīt, ir šos neapmierinātības vaidus tiražēt, bet visiem pohuj
komandantes galvenā nelaime slēpās tajā, ka viņš ir nevis pārbarota birokrātija vai vietējā volstrīta, bet gan odioza personība, uz kuru mēs varam parādīt ar pirkstu
cik noprotu, brazīlijā ir vēl lielāka žopa (augstais kraimreits = augstais bezdarba līmenis = naudas sadalīšana sabiedrībā ar zemāko iespējamo ekonomisko efektivitāti), bet brazīlijas ekonomikas ministram neviens neskraida pakaļ ar plakātiem pa sanpaulu ielām
no perspektīvām paēdis nebūsi, taču būtu ļoti stulbi šīs perspektīvas nenovērtēt

tas tā
galvenais čavesa formulas ieguldījums ir nevis skaistas uzvaras etapos, bet gan laba vieta pole positionā
atliek tikai pieņemt darbā boksos pareizus mehāniķus

par troļļiem

jūtu, milānā būs kukluksklana nakts