šonakt redzēju vienu no smieklīgākajiem sapņiem ever (nu tādu, kurā dalībnieki ļoti daudz zviedz, arī tad, kad pamostas) - par to, kā es, dambis un austris grasis ar kilogramu kokaīna klejo pa mikrofona-88 vai 89 aizkulisēm. jautri bija neizsakāmi. it sevišķi vēl, kad mēs šo pašu kokaīnu piedāvājām viktoram zemgalam-burakovam, un viņam nācās atpogāt krekla apkaklīti. man nācās pasniegt sponsora "denteks" īpašo balvu kaut kam no dalībniekiem, es teicu "šobrīd uz skatuves mēs redzam maz mākslinieku, kas spēj teikt lielus vārdus un mirdzēt kā folija tualetes papīrs", te nu visiem atkal bija ļoti jāsmejas. maija lūsēna izrādījās iedomīga caca, bet mums bija pofig. visam cauri vijās (un aizvien vijas) šis motīvs, lai jūs saprastu situācijas nopietnību:

xxx