martcore kompilē tādus skaņdarbus, kādi viņam iet pie sirds



šogad pirmais, dejo pat varānu tēvs sirmais
Hindi Rock Is Dead, Vol 12, 25 songs to pass out, 170 megaknābienu
++++++++++++++@@@@@@+++++++++++++++

includes:
- pulp "pazaudētā" kompozīcija!
- dažādu jauno deģenerētu sacerētā figņa visplašākajā apmērā!
- nu jau bloga redakcijā slavenās grupas savages slavenā dziesma husbands, atskaņota koncertā - izklausās, ka koncerta laikā skatītāji ar grupu iegāžas degošā lavā un dodas pretī armagedonam!
- viena no gada kļovākajām elektrokompozīcijām by grupa tours!

( ferenz list )

vēl sakarā ar to polēmiku par bigelovas kino
ienāca galvā, lūk, šāds morāli ētiskais jautājums

ir tāda deivida finčera filma "zodiaks". tie, kas nav redzējuši, padzer ūdentiņu no kūlera un klausās manu spēkapunkta prezentāciju brīfingā - storijs pēc reāliem notikumiem, tātad 60-o gadu beigās losandželosā uzdarbojas sērijveida slepkava ar nosaukumu zodiaks, kas sērijveidā slepkavo visādus pārīšus, kas bučojas ceļa malā. policija kaut ko izmeklē, taču, kā izteiktos grupa nsrd, faktu vispār nav, īsti nav aiz kā aizķerties, nepārtraukti fakapi un aizturēti ne tie cilvēki. komisārs bezspēcīgi kaut ko īd sev zem deguna.

pēc vēl pāris slepkavībām maņjaks pieklust - nu un pieklust arī izmeklēšana, pasākums tā kā iestieg pīļu dīķī, nekas īsti nenotiek. lūk, šajā momentā skatītājam neviļus sāk gribēties "būtu labi, ja zodiaks zamočītu vēl kaut ko, parādītos jauni apstākļi, jauni pierādījumi un liecinieki, un varbūt tas vagons beidzot sāktu kustēties uz priekšu". kaut kad šajā momentā saproti, ka tā principā domā ne jau tikai skatītāji kinozālē, kas skatās mākslas filmu, tā taču noteikti arī domāja gan reālā policija 60ajos, gan sabiedrība.

teiksim tā - sabiedrība, šķiet, akceptētu kaut kādu savu pārstāvju (par kuriem viņa neko nezin) upurēšanu lielākā labuma vārdā. tikai kāda labuma? lai, noķerot zodiaku, tiktu glābti citi potenciālie upuri (par kuriem mēs arī neko nezinam?)? tāpēc, ka justice ir svarīgāka par cilvēkiem vispār,ka nerealizējot šo noziegumu apkarošanas/taisnīguma aparātu sabiedrība tikai demonstrēs savu vājumu, kas novedīs pie vēl sliktākām sekām un losandželosa pārvērtīsies par gotham city? vai arī gluži vienkārši tāpēc, ka sabiedrībai nav iespējams dzīvot nepārtrauktā baiļu un stresa stāvoklī?

man, lūk,šķiet, ka tieši pēdējais variants pārsver šķietami absurdo un necilvēcīgo uzstādījumu par sabiedrības daļas ziedošanu kopējā labuma vārdā. a, izsakoties vienkāršāk, Bailes Vispār Pārsver Visu, visu humāno un antihumāno.

kā jūs domājat?

nu un vēlviens jautājums par džastisu. teiksim, iedomāsimies situāciju, kad tādu sērijveida zodiaku ņihuja nevar noķert - vai būtu morāli ētiski piedāvāt viņam caur masu medijiem desmit miljonus dolāru, lai viņš viņus savāc ar solījumu aizpist uz kubu, un nekad vairs neatgriezties valstī (a kubā tur, pohuj, ko viņš darīs)?

hoakina fīniksa tuvplāni izstās vēl spēcīgāki nekā ar danielu deju-lūisu

labdien, mani draugi parazītvārdi, tad, lūk - pēc dekādes visspēcīgākās holivudas filmas polā tomasā andersonā, šķiet, pamodās nedaudz cereteli gars, un kur gan lai tas paliktu. negribētos apspriest "the master", filmu par nosacītās saientoloģijas vēsturi, no formālās puses, taču ko lai dara, ja kino tur ir daudz vairāk nekā paša stāsta, un divas trešdaļas visa pasākuma sastāv no gigantiskiem varoņu tuvplāniem. ar "there will be blood"situācija bija savādāka, jo šis PTA darbs tika izturēts faktiski kultūru dialogu plakātisma stilā - ja padomju plakātos milzīgs strādnieks ar veseri un lodāmuru dzenāja mazus tuklus bagātniekus smieklīgos bikšturos un krītošos katliņos, tad "there will be blood" režisors uzbūvēja tādu kapitālistu, uz kuru ļoti neomulīgi skatīties kļuva visiem, gan skatītājiem zālē, gan hedžfondu menedžeriem no rīta spogulī.

katrā gadījumā danielu pleinvjū vadīja vismaz viena dogmātiska ideja; frediju kvellu nevada vispār neviena, tas ir neirotisks pēckara cilvēks, kuru labāk būtu vispār likt mierā. tāpēc tuvplānu kaskāde ar hoakinu fīniksu visvairāk atgādina nevis idejas giganta fotosesiju, bet gan slaidšovu ar stīvena patrika m. soļņiku vākiem (arī nelielās vizuālās līdzības dēļ) - ja apakšā palaistu vēl moriseja dziesmu "ouija board, ouija board", tad filmas jēga ar attēlu savienotos absolūti nedalāmā unisonā.

jā, par saturu. kaut kādas saientoloģijas atmaskošanas šeit īsti nav, jo, pirmkārt, cik grūti ir strīdēties ar sadzīvē noderīgiem ģimenes psihologa praktiskajiem vingrinājumiem, tikpat grūti ir strīdēties ar absurdiem murgiem - nav ko apspriest sarunas temata ēteriskuma dēļ. drīzāk te ir veiksmīgi sižeta risinājumi (kamēr kulta guru lej fredijā kvellā okultās zināšanas, viņš lej guru vēderā uz foto attīstītāja bāzes pagatvotus alkoholiskus koktēļus), un autora morāle ir par to pašu, ko pēdējā tumšajā bruņeniegā maikls keins delikāti cenšas rekomendēt betmenam. pēc kino paliek pēcgarša, it kā zairas natīvajam iedzīvotājam būtu parādīts eifeļa tornis - skaidrs, ka mūsu priekšā atrodas dižs cilvēces meistardarbs, taču ne visai ir saprotams, ar kādu nolūku tas šeit ir uzcelts.  

Poll #19515 jhgdfjdxdjgfxgdfjxgfjfgjgfj
Open to: All, results viewable to: All

tātad:

pilsonis rafaels čota nesvarīgi spēlē fudbolu šovakar