turpinot aizraujošo tēmu par tiltiem pokerā

kad es sāku puslīdz nopietni spēlēt pokeru, nu es tur tomēr literatūru biju palasījies un man par tiltu kā fenomenu radās priekšstats - nu ir tev tur bedbīts, pārbrauc tevi kāds, ko, tagad iet pakārties?
es pats bedbītus diezgan normāli esmu iemācījies pārdzīvot, atspēlēties nelienu, vnk spēlēju to pašu tālāk, tikai vēlams ne pie tā galda
ar zināmu apbrīnu skatījos, kā pat dzelzsbetona regulāriem pēkšņi norauj jumtu, un viņi sāk bliezt ar jau faktiski jebko uz rokām

bet tad piemēram seko divi šādi perejezdi
sakožam zobus un sataitojam savu spēli, kārts nenāk, nu čo, mēs gaidīsim un sagaidīsim tomēr šo to labu uz rokām un vinnēsim vismaz kaut ko
un vot
spēles sataitošanai šādā situācijā ir viens drastiski dramatisks mīnuss - tu sāc ļoti maz iet flopos, a kad ej, tad oponenti izdara diezgan pareizus secinājumus
pēc tam, kad uz tavu dāmu pāri visi draudzīgi nometas (a kur viņas bija likt no UTG?), parādas gluži racionāla vēlme statistiku izlīdzināt un brist iekšā, teiksim, no pogas ar visādu figņu, moš, kas labs trāpīsies
ne jau īsti tāpēc, lai tagad uz vietas kaut ko vinnētu, bet lai pēc tam uz tavām labām kārtīm pārējie nenomestos
tālāko savējie sapratīs
vot, man liekas, ka tieši tā tilts arī sāk strādāt

vispār nesaprotu, kāpēc pasaulē eksistē mušas
lūk, šī konkrētā cauru dienu nodarbojas ar to, ka man krīt uz nerviem, un ir dzīva pateicoties nevis savai izmanībai un krutajām virāžām, bet gan manam pārcilvēciskajam slinkumam
tiesa, kad viņa zajebjot kaķi irmu, istabas enterteinera karjera beigsies ātri, jā

oho

"Страдающий болезнью Альцгеймера 61-летний сэр Терри Пратчетт публично известил британские власти о намерении уйти из жизни. "Я живу в надежде, что смогу прыгнуть раньше, чем меня столкнут", - признался автор знаменитой сатиры на фэнтези - цикла о Плоском мире из 36 романов."
te

a tiikmēr tarantiničs esot tomēr vēlreiz pārmontējis bastardus
kritika sāk pagriezties par 180 grādiem
vispār ar kventinu vienmēr laikam ir tā

marsels hosa rīgas "dinamo"

psto par fudbolu
visaizraujošākais un interesantākais pēdējo pāris mēnešu treids - alberto akvilani liverpūlē

sakarā ar to, ka as romas mačus esmu diezgan daudz skatījies, tēmā "akvilani" šķiet diezgan nevāji orientējos
tad vot
ja līdz šim man likās, ka es saprotu, ko rafa benitess grib panākt no komandas, tad tagad vairs ne pārāk. pirmkārt, es nesaprotu, kāpēc viņš uzreiz nepaņēma, teiksim, timoščuku, zinot, ka alonso aiziet prom, bet nu ok. akvilani.

teiksim, alberto mentalitāte
kāds ir pirmais vārds, ar kuru jums asociējas katrs no premjerlīgas vadošajiem klubiem? man, čelsija - "fizika", arsenāls - "tehnika", mančestra - "fērgusons". liverpūle - "pašatdeve". ha. malacis akvilani bija pirmais cilvēks romas klubā, kas panīkst un beidz spēlēt pie rezultāta 0-1. kamēr vēl laukumā ir toti, tikmēr notiek centības imitācijas, kā nav, tā sākas galaktiska mēroga pohujisms. vot, atcerieties manus vārdus - ja laukumā būs situācija, kad nespēlēs stīvijs džī, bet spēlēs akvilani, liverpūles fani jēdzienā "pašatdeve" varēs atklāt jaunu dimensiju necenzētu izteicienu straumes pavadībā.

teiksim, alberto kā role model
ja rafa benitess ļoti gribēja balsta pussargu, kas ļautu stīvijam pēc iespējas brīvāk spēlēt uzbrukumā un, teiksim tā - vajadzības gadījumā paņemt vienatnē laukuma vidu uz saviem pleciem (tāpēc liverpūle jau arī tik ļoti gribēja garetu beriju), tad varu iepriecināt - akvilani nav šāds spēlētājs. romā, pirmkārt, viņa vietā ragaviņas mēdza vilkt de rosi ar perotu, otrkārt, romai tur vispār tāda spēles maniere, ka samērā pohuj uz aizsardzību.

akvilani plusi
ļoti talantīgs pussargs ar teicamu tālo piespēli, kas nāks par labu uzbrukumā fernando torresam. tikai es nedomāju, ka tas būs krutāk par bardaku laukuma vidū. vot.

a saaukstēšanās gadījumā tagad vēl kāds izmanto bankas uz muguras?
vai piemēram pēdu ierīvēšanu ar šņabi?

lūk, es aizvien vairāk arī aizdomājos par to, ka līdzīgu valsts pārvaldes sistēmu mūsu lietussargu revolucionāriem būtu jāvirza kā ultimātu
nevis dīkt un gaudot, bet plānu bļa!