tas notiek ar labākajiem no mums
turpinot aizraujošo tēmu par tiltiem pokerā

kad es sāku puslīdz nopietni spēlēt pokeru, nu es tur tomēr literatūru biju palasījies un man par tiltu kā fenomenu radās priekšstats - nu ir tev tur bedbīts, pārbrauc tevi kāds, ko, tagad iet pakārties?
es pats bedbītus diezgan normāli esmu iemācījies pārdzīvot, atspēlēties nelienu, vnk spēlēju to pašu tālāk, tikai vēlams ne pie tā galda
ar zināmu apbrīnu skatījos, kā pat dzelzsbetona regulāriem pēkšņi norauj jumtu, un viņi sāk bliezt ar jau faktiski jebko uz rokām

bet tad piemēram seko divi šādi perejezdi
sakožam zobus un sataitojam savu spēli, kārts nenāk, nu čo, mēs gaidīsim un sagaidīsim tomēr šo to labu uz rokām un vinnēsim vismaz kaut ko
un vot
spēles sataitošanai šādā situācijā ir viens drastiski dramatisks mīnuss - tu sāc ļoti maz iet flopos, a kad ej, tad oponenti izdara diezgan pareizus secinājumus
pēc tam, kad uz tavu dāmu pāri visi draudzīgi nometas (a kur viņas bija likt no UTG?), parādas gluži racionāla vēlme statistiku izlīdzināt un brist iekšā, teiksim, no pogas ar visādu figņu, moš, kas labs trāpīsies
ne jau īsti tāpēc, lai tagad uz vietas kaut ko vinnētu, bet lai pēc tam uz tavām labām kārtīm pārējie nenomestos
tālāko savējie sapratīs
vot, man liekas, ka tieši tā tilts arī sāk strādāt