psto par fudbolu
visaizraujošākais un interesantākais pēdējo pāris mēnešu treids - alberto akvilani liverpūlē

sakarā ar to, ka as romas mačus esmu diezgan daudz skatījies, tēmā "akvilani" šķiet diezgan nevāji orientējos
tad vot
ja līdz šim man likās, ka es saprotu, ko rafa benitess grib panākt no komandas, tad tagad vairs ne pārāk. pirmkārt, es nesaprotu, kāpēc viņš uzreiz nepaņēma, teiksim, timoščuku, zinot, ka alonso aiziet prom, bet nu ok. akvilani.

teiksim, alberto mentalitāte
kāds ir pirmais vārds, ar kuru jums asociējas katrs no premjerlīgas vadošajiem klubiem? man, čelsija - "fizika", arsenāls - "tehnika", mančestra - "fērgusons". liverpūle - "pašatdeve". ha. malacis akvilani bija pirmais cilvēks romas klubā, kas panīkst un beidz spēlēt pie rezultāta 0-1. kamēr vēl laukumā ir toti, tikmēr notiek centības imitācijas, kā nav, tā sākas galaktiska mēroga pohujisms. vot, atcerieties manus vārdus - ja laukumā būs situācija, kad nespēlēs stīvijs džī, bet spēlēs akvilani, liverpūles fani jēdzienā "pašatdeve" varēs atklāt jaunu dimensiju necenzētu izteicienu straumes pavadībā.

teiksim, alberto kā role model
ja rafa benitess ļoti gribēja balsta pussargu, kas ļautu stīvijam pēc iespējas brīvāk spēlēt uzbrukumā un, teiksim tā - vajadzības gadījumā paņemt vienatnē laukuma vidu uz saviem pleciem (tāpēc liverpūle jau arī tik ļoti gribēja garetu beriju), tad varu iepriecināt - akvilani nav šāds spēlētājs. romā, pirmkārt, viņa vietā ragaviņas mēdza vilkt de rosi ar perotu, otrkārt, romai tur vispār tāda spēles maniere, ka samērā pohuj uz aizsardzību.

akvilani plusi
ļoti talantīgs pussargs ar teicamu tālo piespēli, kas nāks par labu uzbrukumā fernando torresam. tikai es nedomāju, ka tas būs krutāk par bardaku laukuma vidū. vot.