pēc gandrīz mēnesi ilga atvaļinājuma no kino beidzot noskatījos filmu no sākuma līdz beigām - spaika lī "do the right thing", 89-ā gada darbu par balto, ķīniešu, latīnamerikāņu un nēģeru attiecībām bruklinā. pats spaiks lī ir afroamerikānis, tūkstošajos jau šāds kino vairs nebija iespējams, 2001-ais un "training day" divpadsmit gadu laikā totāli pārrakstīja visas šīs lietas, lai arī spriežot par amerikas jaunāko vēsturi pēc kino, nevis pēc kriminālziņām - lūk, huj pateiksi, kur un kad tā pa īstam situācija izmainījās.

par pašu spaiku lī, ir acīmredzams, ka viņš ir kinematogrāfijas ziņā ļoti labs režisors, taču ļoti sviestains sava mesidža ziņā - atkal nevar saprast, vai viņam galvā tarakāni, vai arī situācija bruklinā tiešām bija tik apšaubāma. tāpēc, ka visu nacionālo minoritāšu un mažoritāšu razborkas - tās ir tikai par biznesu, un viņš mēģina meklēt risinājumus, rādot fotogrāfijas ar mārtinu luteru kingu, taču mellie filmā ir pārskaitušies par tēmu, ka viņiem rajonā naudas nav, bet amerikāņu itāliešiem un ķīniešiem bodes darbojas, un viņi puslīdz pārtiek. tumšādainajiem aliņam nepietiek. nu kāds šeit luters kings.

un tur vēl pirmā gandrīz pusotra stunda ir tāds tipa koenu humoristiskais pasākums par tēmu, kādi cilvēki ir idioti, atliek tikai noskaidrot, kurš no idiotiem ir krutākais, un visnormālākie tur izrādas ķīnieši, kas pastiepj roku afroamerikāņiem un saka, davai, draudzēsimies, sadzīviskā mafijas fiška.

vispār interesanti, kas tādiem mājdzīvniekiem kā suņiem vai kaķiem liek preferēt dzīvi kaut vai lielpilsētas šaurajos dzīvokļos pār brīvību bradāt pa āru, cik uziet
tiešām tikai nodrošināta paika un intuitīva savas dzīvības aizsardzība no nepatikšanām?
taču skaidrs, ka viņiem arī žutka interesants laifstails liekas tur klejojot apkārt

lūk, latvijas ciemata M.T. patriarham un ilgdzīvotājam teodoram suns var mierīgi staigāt pa visu rajonu un bliezt gar jūru dažus kilometrus tālu, un nav tā, ka viņš grozītos visu laiku gar māju, lai tikai nepalaistu garām nejaušu maltīti, viņš tur arī pārliecinoši piļī sev interesantās apstaigās un citos tripos

tiesa, nu varbūt pilsēta dzīvniekiem šķiet BĪSTAMĀKA par laukiem?

bļaģ
bļaģ bļaģ bļaģ
štoeto nahuj???

tomēr interesanti, kāpēc automarka "cadillac" latviski ir "kadiljaks"

The Cadillac automobile was named after the 17th-century French explorer Antoine Laumet de la Mothe, Sieur de Cadillac, who founded Detroit in 1701
te
Antoine Laumet de La Mothe, sieur de Cadillac (pronounced /kadijak/ in French, /kædəlæk/ in English) (1658-1730) was a prominent figure in the history of New France.
te

no kurienes te ir burts "J" kadiljaka nosaukumā?

vēl un again
the sims 3 pirmajā nedēļā amerikā - 1,4 miljoni pārdotu kopiju
un tas ir reāli daudz
šķiet, pat ar ne tik labu presi, kā pirmajiem, bet hanyways, kuru tas šobrīd krata, geimindustrija audzē muskuļus nezvērā

par balsošanu
es nahuj nebalsoju

es nebalsoju tāpēc, ka es nevaru nobalsot ne par kādām idejām, kur citos apstākļos es savu varas daļiņu labprāt atstātu. ja es dzīvotu štatos un būtu štatu pilsonis, tad es balsotu par demokrātiem, man tur pohuj kas beigās izrādītos galvenaias stārs, es balsotu par to, ka iekšpolitika un rūpes par pilsoņiem valstī ir svarīgāka par ārpolitiku un ekspansiju, tāda būtu mana pārliecība, pēc tās es arī balsotu.

es nevaru nobalsot mūsu valstī vairs ne par kādām idejām. vienīgie, kas parstāv politikā kaut kādas vismaz idejas, ir sociāldemokrāti, bet tas ir tāds pizģecs mūsu valsts politiķu izpildījumā, ka neviens normāls cilvēks vairs nav ar viņiem. es varu nobalsot par Politiķi, Kas Nav Kaut Kur Ieberzies. kad viņš ieberzīsies, man varēs pārmest politisko atbildību, kā gan es nobalsoju par viņu. es neuzticos šiem cilvēkiem. viņi goņī bredu. es to varu atklāti pateikt.

es dzīvoju demokrātiskā valstī, kurā man ir mana konfesionālā brīvība un mana politiskās pārliecības brīvība. jebkāda, a to skaitā - nekāda.
un man jau zajebala to skaidrot tiem, kas uzskata, ka te ir Kristietiska Valsts.

foto: http://nl.livejournal.com/821923.html

es te kaut ko pēdējā laikā sakačāju no internetiem un klausos iecienītās grupas pavement dzīvo izpildīšanos
visvairāk pagaidām patīk dziesma par grupas bundzenieku
tas speciāli ulvim un kvizeram
NEKAS PASAULĒ NAV LABĀKS PAR IZDOMĀTU KĻOVU ĢITĀRAS RIFU

aplūkojot šobrīd anglijas un andoras futbola izlašu sacīksti, kurā viss skaidrs , bet interesanti pavērot britu trenera tendences nākas konstatēt, ka karlo ančeloti anglijas izlasei ir iemācījis divas lietas, kas visvairāk arī raksturo mūsdienu futbolu
- totālu bumbas kontroli (andorieti ar bumbu es pirmajā puslaikā atceros bezmaz tikai auta izmešanas laikā)
- katru uzbrukumu noslēgt ar sitienu pa vārtiem

pārējais viss kaut kādā pohujā, beksa kāja, krauča galva, stīvijs džī pats par sevi, lempards autopilotā, šreks cenšas, kā vienmēr ir atradies kruts labās malas aizsargs džonsons, šajā ziņā anglijas izlasē absolūti nekas nav mainījies
toties golus vismaz sasit