To Phylosophize Is To Learn To Die

Kaufmans, kuru mēs pazīstam kā vienu no neordinārākajiem Holivudas scenāristiem ("Eternal Sunshine Of Spotless Mind", "Being John Malkovich") uzņem metafizisku kino par nāvi, pie tam tik metafizisku, ka jebkāds Aronofskis var aiziet un izdzert stūrītī nulle septiņi. Tiesa, lai no pirmā reizes ierubītos, skatītājam nāksies izdzert vismaz pusotru litru, jo šeit pat lai uzrakstītu par "Sinekdohu" kaut ko sakarīgu, būtu jāraksta pieci kilobaiti tīrā intertekstā, tur visi dzīvības un nāves jautājumi ir sasaistīti viens ar otru, kā arī ar filozofu un rakstnieku idejām. Lūk, jau pirmajā minūtē mēs no avīzes uzzinām, ka miris ir Harolds Pinters, bet šī informācija atspoguļojas arī tālāk - tur, kur Kaufmana idejas Gondrijs vai Spaiks Džonze atražo vizuāli, tad šeit tās tieši tāpat tiek atražotas tekstā. Nu un stāsts par teātra režisoru Keidenu Kotāru (nezinājāt, ka "Cotard delusion or Cotard's syndrome, also known as nihilistic or negation delusion, is a rare neuropsychiatric disorder in which a person holds a delusional belief that he or she is dead, does not exist, is putrefying or has lost his/her blood or internal organs. Rarely, it can include delusions of immortality (c)Wiki"? Jums to neviens priekšā nepateiks, tikai es, tāpat kā to, kāpēc "sinekdoha", a tās ir tikai pirmās divas minūtes!) tomēr ir stāsts par viena cilvēka un piesimt statistu teātri, sairšanu putekļos un paradoksu, ja mēs katrs mirstam viens, kādēļ tad ar mums mirst visa pasaule?

Kino kā interteksts, kino kā nenormālākais intelektuālais čelendžs uz zināšanām un vēl čelendžs uz iekšējās mehānikas (naratīvs ar laiku kļūst ne vājāks kā kaut kādā "Inland Empire"), kino kā pārbaude uz neirozēm, kino kā Jūsu Personiskais Melu Detektors, un kuru jāskatās reizes piecas visu pierakstot blociņā - jā, tas laikam atsit vēlēšanos uzreiz kādiem 90 procentiem auditorijas. Tomēr tie, kas cīnas un iet līdz uzvarai, šķiet, saņem diezgan nereālu fanu. 

in 2009 martcore says
nedefinējami

Xmas In Da Hospital

Uzzinot, ka 2007.gadā leģendārais armagedona simulators ir remāsterēts vēlreiz (tur bildīte izrādījās gaišāka un skaņa spēcīgāka), nevarēju neatturēties to vēlreiz nenoskatoties, šī labuma nekad nav par daudz. Par filmu noteikti katrs pats jau visu zin, pirmo pusi ellišķs ārprāts, otro - ārprātīga elle, Ljuns ar Čoj Juņ Fatu rūpējas par masu kapiem atsevišķi izvēlētās telpās, pie tam, cik kruts tur tomēr ir Meddogs! Un tad vēl mans vismīļākais moments, kur Juņ Fats zīdaiņiem palātā aizbāž ausis ar vati un dzied šūpuļdziesmu, pa vidu priecīgi iemaurojoties "X-rated action!". Tagad tādu kino vairs netaisa,TO TAČU VAR REDZĒT BĒRNI! (es te dažos komentos lasu nelaimīgu māmiņu vaimanas par panišeru un vočmeniem ar draudiem līdz pat iesūdzēt, man iztēle nestrādā, ko gan viņas teiktu par ŠO!)

in 2009 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ action klasika

Lietas kursē

Slavenais nacistiskais porno bez uniformām jaunā erotomāna Stīvena Daldrija izpild\ijumā patiešāk cieš no tā, ka brāļi Vainšteini viņa filmu ļoti sasteidzināja uz oskariem, kā rezultātā šoreiz pamatīgi haltūrē visi, izņemot tikai  Vinsletu. Pirmā daļa vispār par miesaskārīgajām attiecībām starp 16 gadīgu jaunieti un 40 gadīgo Vinsletu ne tas, ka būtu kaut kāds pārcēlums no itāļu kino (bija taču par šo daudz intīmākā Tornatores "Malēna" un vēl šis tas), te vienkārši viss ar cirvi un āmuru ražots: darbība atrodas nepārprotamā ciklā skola-vanna-gulta ar iestarpinātiem mistiskiem un minimāliem literatūras pērļu priekšlasījumiem, pie tam pati Vinsleta maršē pa dzīvokli staltā stolī un bezmaz vai tūlīt sāks mest apkārt zipfailus - pēdējais laiks ietērpties lateksā, paņemt pļotku un uzvilkt mīļotajam modernu ādas uzpurni.

Toties, kad sākas tiesas process un ar to saistītās lietas, atmostas superkinooperators Dīkinss, kurš pirms tam tikai pirmajā minūtē nolidinājās ap vārītu olu, pēc tam tikai konsekventi rādot pakaļas, nu un pats Daldrijs arī, šķiet, ir atradis bezmaz Spīlberga (vai anti-Spīlberga?) cienīgus emociju virtuļus par holokausta un vācu nākamās paaudzes tēmu. Katrā gadījumā kourtrūma drāma viņam ir padevusies vispār teicami (nu, tur pateicoties Vinsletai arī), nopietni redzams, ka pie tā arī filmā ir visvairāk strādāts - un tur arī kasešu sūtīšana uz cietuma kameru, un Vinsletas lēnām neprāta izteiksmi iegūstošās acis, un nebūt ne banālas sajūtas. Fināls laikam ir ļoti labs grāmatai, bet galīgi ne tik labs filmai (pēdējās desmit minūtes tāds diezgan neartikulēts murgs ne par ko). Kaut kā, lūk, viss tā, tomēr filma nav tik draņķīga, kā tika gaidīts.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd.- / afigkino

Hell Is For Other Robots

Visvairāk Alana Mūra (kurš arī "V For Vendetta") pseidoideoloģisko grafisko noveļu ekranizācijā sitas acīs tas, cik ļoti tomēr Snaiders ir palicis pie 80-o gadu estētikas, te pirmais tevi piebeidz saundtreks, un tikai pēc tam psihohopātiskā vēstījuma struktūra, toties abi ir tik naivi, godīgi un saprotami, ka nerada nekādu diskomfortu, tāpat kā fakts (domājāt, es nepateikšu?), ka atomstrukturālais doktors Manhetens visu filmu staigā apkārt ar kailu zilu krānu, vietām to bezmaz bāžot kamerā. Naturāli, tāda šņabja dzeršana vīriešu pirtī ar šīs pašas pirts apkārtnes iedzīvotāju atskaldīšanu un sazvērestības teorijām. Par dzeršanu atbild Silk Spectre I. Par atskaldīšanu - Roršahs, kas sociālajos tīklos jūzerpiku ziņā tuvākajā laikā svinīgi izrubīs "Tumšā bruņiniega" Džokeru, un tas būs vēl riebīgāks moments, reāli infernālo un kruto Roršahu pielīdzināt Džokeram un doktoram Hausam. Roršahu, kas iebāzts cietumā (kurā pusi no pārējiem pacientiem iesēdinājis viņš bija personiski pats) reiz pateica - tas ne es esmu ieslodzīts kopā ar jums, bet jūs ar mani.

Galvenais Snaidera kopējais nopelns - ka viņš ir parādījis "Watchmen" absurditātes un cilvēces gala fiškas tieši tāpat kā Alans Mūrs. Un tas, čuvaki, ir ļoti, ļoti kruta, jo kamēr pārējie ar supervaroņu dekonstrukciju šobrīd nodarbojas apzināti, Mūram, nu, tur vienkārši šo supervaroņu arī nemaz nebija. Nevajadzēja arī neko izdomāt.

Vēl tikai drusku faktoloģiska informācija par to, ko Snaiders nepaguva sakarīgi parādīt filmā, bet kas ir komiksā: 1) Manhetens uz Marsa pārvietojas ar milzīga pulksteņa mehānisma palīdzību; 2) Roršahs savu leģendāro apsēju ieguva tad, kad vēl piestrādāja par drēbnieku, un viena lēdija viņam palūdza izgatavot kleitu no diviem audumiem, balta un melna, tā, lai krāsas visu laiku mainītos, bet nekad nepaliktu pelēkas, beigās viņa no tērpa atteicās, bet Roršaham parādījās idejas; 3) grafiskās noveles finālā ir nevis tā, kā filmā, bet Manhetens no paralēlās pasaules izsauca milzīgu iluzoru Kalmāru (par šo visvairāk tagad arī spaļaudās noveli lasījušie). A tā viss samērā labi un gan jau interesanti visādiem neofītiem un nūbjiem, thhh.      

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd.+ / afigkino

Poll #15884 xhhxchxch
Open to: All, results viewable to: All

tematiskais polls: vai trešais pasaules karš būs atomkarš?

es vot palasīju
http://klab.lv/users/degeneralis/1141097.html
tas kaut kā interesanti, ka nepatīk dikenss
taču reāli kruts rakstnieks, "stāsts par divām pilsētām" vien ko vērts
par visiem falladām tūkstošreiz labāk
nea?

starp citu, viena no lielākajām kādējo padomju produktu vs tagadējo ārzemju produktu priekšrocībām ir instrukcijas un tehniskās specifikācijas
kādreiz nopirki televizoru un iebāzi antenu - lūdzu, slēdz kanālus, baudi petrosjanu
tagad divas dienas apgūsti šekpīra manuskriptu, meklē, kur nav hieroglifi, un beidzot pieslēdz kanālu ABC3, kas tev iztāstīs visu par bērnu pārtiku
nopirki mikroviļņu krāsni - studē, cik kilovatos un cik minūšu laikā picu varētu izžarīt, un cik viļņos tev uzsprāgs kotlete
es pat nerunāju par veļasmašīnām, tur vispār neko saprast nevar, tikai var izžāvēt pēc tam

varbūt man jākļūt iecietīgākam pret cilvēkiem?
labākam?
mīlošākam?
es jau tāds vienmēr esmu, kad aizeju gulēt
varbūt - radošākam?
iejūtīgākam?

taga izstāstīšu pīsmeikeram un pasaulei par komandu, ar kuras lielāko daļu dabūju FM skudeto (uzvarēju Itālijas čempionātu), kā arī domas par šiem spēlētājiem
katrs jau par to sapņo laikam, jo jāpasaka reiz virtuālajiem čuvakiem paldies par prieka rēcienu, kad sapratu, ka beigas un skudeto ir mūsu, ticiet man, itālijas čempī to ir faktiski nereāli izdarīt ar tādu komandu, kāda ir mana turīna. gran torino!
bet tas bija tad un šis ir tagad
( gogogogo )